Lai gan pamatakmens noskrietajiem 1181,6 kilometriem ir smags darbs treniņos, šoreiz neiztikt arī bez uzdrīkstēšanās piepildīt sapni pat tad, kad citi to sauc par neiespējamu. Šis nav stāsts par profesionāla sportista kārtējo ķeksīti darāmo lietu sarakstā. Ikdienā Dins nodarbojas ar projektēšanu un interjeru veidošanu un skrienot sakārto savu iekšējo pasauli.
Lai precīzi definētu savu mērķi, Dins koncentrējās tieši uz mazajiem onkoloģijas nodaļas pacientiem. Viņš pats tuvinieku lokā nav saskāries ar vēzi, taču norāda, ka negrib gaidīt mirkli, kad tas notiks, lai rīkotos. Tieši savlaicīgi stāstot un pievēršot uzmanību gan fiziskajām aktivitātēm, gan slimības nopietnībai, var panākt pozitīvu efektu.
Projekta būtība, lai gan visai grūti realizējama, ir vienkārša – maratonists ar savu komandu 28 dienu laikā dodas uz 28 Eiropas Savienības valstu galvaspilsētām, cilvēkiem pilnākajā vietā uzstāda divus magnētiskos skrejceliņus, uz viena no tiem Dins mēro 42 kilometru distanci, bet uz otra aicina to pašu darīt garāmgājējiem.
"Metaforas līmenī tas vēstījums sasaucas ar vēzi tā, ka cilvēki no malas neredz, kurā kilometrā es esmu, bet ar katru soli man kļūst arvien grūtāk tikt līdz galam. Cilvēkiem, kas cīnās ar vēzi, ir līdzīgi – mēs no malas bieži neredzam, kam viņi iet cauri. Otrs celiņš nozīmēja atbalstu, kas nepieciešams, lai pārvarētu slimību," skaidro maratonists. Baltais tērps izvēlēts ar domu, ka tas ir neitrāls, savukārt kubs, kas apjož trenažierus, simbolizē kodolu, no kura slimnieki ik dienas cenšas izrauties.
Sagatavošanās process lielajam notikumam prasīja gandrīz piecus mēnešus, kuru laikā izplānots maršruts, atrastas naktsmājas, iegūtas atļaujas trenažieru uzstādīšanai un veikti citi ne mazāk svarīgi darbi, lai jau 13. maijā pieveiktu pirmo distanci tepat, Rīgā, un dotos ceļā.
Visu rakstu par vērienīgo projektu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!