Kādreiz tā dēvētie ziedojumi esot prasīti striktāk, taču arī tagad, kad esot lielāka izvēles brīvība, vairākums izvēlas maksāt, lai pasargātu bērnu no iespējamās diskriminācijas, liecina Dienas aptaujāto vecāku atbildes.
No salvetēm līdz datoriem
«Nauda iziet dzeramajam ūdenim, papīram printerim, papīra salvetēm, ko likt pie izlietnes, Ziemassvētku dāvanai un ekskursijām divreiz gadā,» kam tiek tērēta vecāku saziedotā fonda nauda - 10 latu semestrī -, uzskaita Teikas vidusskolas skolēnu mamma. Dažās no skolām vecākiem nākas saskarties ar krietni «naudietilpīgākiem» ziedojumiem. IZM pārstāve Dace Jansone-Klasiņa stāsta par gadījumu - ministrijā vērsās kāds vecāks ar sūdzību, ka klasē pirms mācību gada sākuma mēģināja savākt ziedojumus, lai skolotājam nopirktu portatīvo datoru.
«Citreiz vienkārši ir jābūt drosmei pateikt - nē,» par ziedojumiem saka kāda sieviete, kuras dēlam pirms astoņiem gadiem bija plānots sākt mācības Rīgas 49. vidusskolā. Pavasarī topošo pirmklasnieku vecāki sanākuši uz sapulci, kurā skolotāja klāstīja par klases stāvokli - sienas prasoties pēc krāsošanas, arī linolejs apskrandis, tādēļ vajadzētu remontu. Puikas mamma parēķinājusi, ka katram vecākam tas izmaksās ap 100 latiem, un sākusi iebilst. Izrādījies, viņa nav vienīgā, arī pārējie vecāki atvieglojumā ideju par remontu norakstījuši.
«Tagad jau tā situācija ir labāka, bet kādreiz tas bija vienkārši ārprāts,» stāsta kāda mamma, kura 90. gadu beigās no saviem ikmēneša 70 latiem Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolai maksāja 5 latus lielu fonda naudu. Lats no tās ticis atvēlēts skolotājas «papildu» algai. «Es arī maksāju, jo no citiem vecākiem bija attieksme - kā tad tu tagad nemaksāsi? Skolotājai taču maza alga, citādi viņa būs izsalkusi, dusmīga un vēl nezin kāda,» atceras sieviete. Pašlaik attieksme esot «humānāka» un vecākus pie sienas nespiežot, tomēr joprojām arī savas jaunākās atvases skolā viņa izvēloties ziedot, jo esot bažas par iespējamo bērna diskrimināciju.
Bailes sūdzēties
Skaidru atbildi uz jautājumu, vai diskriminācija tiešām pastāv, vai drīzāk tās ir vecāku bailes no nezināmā, iegūt neizdodas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) šogad ir saņēmis 13 vecāku sūdzības, kas saistītas ar līdzekļiem izglītībai. Netaisnība šajās sūdzībās saskatīta skolām piešķirto finansējumu racionālā izmantošanā, mācību grāmatu nomā un iegādē, ziedojumu maksāšanas obligātumā, kā arī maksas pieprasīšanā par apmaksātu izglītības programmu īstenošanu, uzskaita IKVD pārstāvis Jānis Mergups-Kutraitis. Tomēr nevienā no gadījumiem pārkāpumi konstatēti neesot. Taujāts, vai tas nozīmē, ka viss ir kārtībā, viņš atbild, ka neesot iespējams skaidri atbildēt, jo pierādīt šādas apsūdzības, sevišķi diskrimināciju, ir ļoti grūti.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) gadā nonākot aptuveni divas trīs sūdzības, kad vecāki ir nobažījušies par bērnu diskrimināciju fondu naudas dēļ, kuras lielākoties gan neapstiprinās. «Bija gadījums, kad patiesībā problēmas bija ģimenē, bet mammai to iemeslu gribējās saredzēt fonda naudā,» stāsta VBTAI priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa. Tomēr tas nenozīmējot, ka tās vienmēr ir tikai vecāku iedomas un problēma nepastāv, jo viņa varot spriest tikai par inspekcijas redzeslokā nonākušiem gadījumiem. «Ļoti bieži, kad vecāki ir neapmierināti, viņi par to nevienam nesūdzas. Viņi baidās, ka pēc tam būs vēl sliktāk. Bet tas ir tikai mans pieņēmums,» saka VBTAI pārstāve Amanda Gruze.
Apstiprinājums VBTAI pieņēmumam, ka neapmierinātību ar fonda naudu pārrunā tikai virtuvē, rodams Dienas aptaujāto vecāku vidū, jo viedokļus viņi pauda anonīmi, baidoties, ka tas var atspēlēties uz bērniem. Savukārt kāda vidusskolnieka mamma atzīst, ka ziedojumus ignorē, jo uzskata, ka bērna sekmēm un izglītotības līmenim nav jābūt atkarīgam no ziedojumu apmēra. «Un vienmēr atrodas turīgi vecāki, kuri labprāt ziedo lielākas naudas summas skolai, lai 31. maijā vai 1. septembrī svinīgajā līnijā tiktu izsaukti visas skolas priekšā un visādi godināti,» viņa stāsta.
Vairākumā gadījumu vecāki stāsta, ka pret fonda naudām izturoties saprotoši, jo labums tiek viņu bērniem. Dažviet paši skolotāji jūtas neērti vai vismaz rada iespaidu, ka ziedojumu vākšana tā liek justies. Āgenskalna Valsts ģimnāzijā vecākiem jāmaksā 30 latu materiālu kopēšanai turpmākajiem trim gadiem. «Klases audzinātāja vecāku sapulcē, apelēdama pie spiedīgās situācijas un tamlīdzīgi, gan lūdza samaksāt vai pārskaitīt, gan apsolīja, ka bērni dabūšot materiālus neatkarīgi no tā. Ja kas, sponsorēšot pati,» stāsta kāda skolnieka tēvs.