Tieši tas noticis ar Latvijas šorttrekistiem. Gadiem ilgi pie sevis vai šaurā cilvēku lokā turētie aizvainojumi izlija rakstu plūdos - pašlaik labākais Latvijas šorttrekists Roberto Puķītis 15. janvārī ar savas bijušās komandas biedrenes, nu jau treneres Evitas Krievānes starpniecību nosūtījis vēstuli cilvēkiem, kuri varot pieņemt svarīgus lēmumus Latvijas šorttreka labā. Vēstules sekas - ilggadējā Latvijas izlases trenera Māra Birzuļa atlūguma uzrakstīšana un iekšējo konfliktu tālāka risināšana ar rūgtumu par pagātni un optimistisku skatienu nākotnē.
Juridiski gan Birzulim bija darba attiecības tikai ar Ventspils Sporta skolu Spars, bet izlases trenera amatā pirms diviem gadiem viņu ievēlēja Latvijas šorttreka klubi. Aizvadītajā nedēļas nogalē Krievijā norisinājās Eiropas čempionāts šorttrekā, kurā Latviju pārstāvēja viens pats Tomass Bakēvičs, un līdzi bija viņa trenere Krievāne. Nākamajā nedēļā pasaules jauniešu čempionātā uz vietas būtu jābūt gan viņai, gan Birzulim. Vismaz pašlaik nekas nav zināms, ka trenera atlūguma uzrakstīšana kaut kādā veidā būtu ietekmējusi šo agrāk pieņemto lēmumu.
«Visticamāk, šo sezonu vēl pabeigsim tāpat, kā tas bija līdz šim, bet nākamās sezonas kontekstā, ja Latvijas izlase paliek bez trenera, tad īsti citu alternatīvu bez manis Latvijā nemaz nav. Mēs nevaram atļauties algot kādu ārzemnieku,» Dienai skaidroja Krievāne. De facto viņa ir Latvijas trenere jau šogad, kad katru nedēļas nogali dodoties uz Ventspili audzēkņu trenēšanai. Juridisku attiecību viņai Ventspilī nav, un izpalīdzēšana audzēkņiem, kuri to vēlas, esot viņas pašas iniciatīva, par ko nekāds atalgojums netiek saņemts.
Vēl aizvadītajā vasarā Krievāne vēlējusies likt punktu ne tikai savai sportistes karjerai (2015. gadā viņa Eiropas čempionātā ieguva 25. vietu daudzcīņā, bet pasaules čempionātā ierindojās 30. vietā 500 metru distancē, 37. vietā 1000 metros un 41. vietā 1500 metros, karjeras labākais panākums ir 12. vieta pasaules čempionātā 500 metros 2007. gadā), bet arī treneres gaitām, taču tad notika pavērsiens, kas deva inerci pārmaiņu vēju ienākšanai Latvijas šorttrekā. Angļu treneris Stjuarts Horspūls Eiropas kausa izcīņas finālā esot ievērojis Krievānes audzēkni Reini Bērziņu un, izpētījis sportistu rezultātus ilgu gadu garumā, secinājis, ka viņš savā vecuma grupā visus apsteidzot par sekundi. Pēc statistikas Bērziņam esot 95% potenciāls izcīnīt medaļu Pekinas olimpiskajās spēlēs 2022. gadā. Anglis uzrunājis Krievāni, Birzuli un Edvīnu Silovu un sacījis - strādājiet visi kopā, vai arī jums nekad nekā nebūs.
Strādāt kopā acīmredzot nesanāca, ja reiz viss beidzās tā. Kurš pie tā vairāk vainīgs, kurš mazāk - lai paliek pašu sportistu un treneru ziņā. Birzulim vēstulē izvirzītas nopietnas apsūdzības. Vairākumu no tām viņš sarunā ar Dienu arī vīrišķīgi uzņēma, sakot «jā, bija» vai «droši vien, ka man nevajadzēja tā darīt». Tikai dažas no apsūdzībām viņš nevēlējās komentēt, bet citkārt parādīja arī monētas otru pusi.
Galvenais, ko pārmet Birzulim, ir necilvēcīga attieksme pret saviem audzēkņiem, kuri psiholoģiskā spiediena dēļ regulāri lidinājuši slidas pa gaisu, arī trenera virzienā uzreiz pēc finiša neveiksmīgi aizvadītās sacensībās. Lielākā daļa no trenera bijušajiem audzēkņiem esot mocījušies psiholoģiski, citi ir izmantojuši arī psihoterapeitu palīdzību, faktiski neviens no viņiem nevēlas par to runāt. Arī pats Puķītis ne. Vēstules uzrakstīšanas mērķis esot bijis panākt izmaiņas, bet iekšējie aizvainojumi lai paliek pie viņiem pašiem. Puķītis to rakstīja gan savā, gan citu šorttrekistu vārdā. Viņš pateica to, par ko daudzi citi baiļu dēļ izvēlējās klusēt.
Birzulis uzsver, ka viņš ir bijis prasīgs treneris, kam pirmajā vietā ir disciplīna, ar ko vairākiem viņa audzēkņiem bērnībā un jaunībā esot bijušas problēmas. «Jā, varbūt es arī esmu pieļāvis kļūdas, jā, varbūt man daudz ko nevajadzēja darīt vai varbūt vajadzēja to darīt citādi, taču to visu es darīju, vēlot saviem audzēkņiem tikai labāko, nevis ko ļaunu. Nevēlos tagad ķidāt netīro veļu uz ārpusi. Lai paliek tā, ka esmu pieļāvis kļūdas! Mani gribēja noņemt no amata, un tas veiksmīgi izdevies. Nedomāju, ka pēc visa šī es vēl kādreiz varēšu nodarboties ar trenēšanu,» valdoties pēdējiem spēkiem sarunu pabeidza Birzulis.