Aktieru satikšanās
«Sadarbībā ar Norvēģijas un Latvijas uzņēmumiem Latvijas Kultūras akadēmijas absolventu jaundibinātā Skatuves mākslas producentu fonda vadībā ir tapis Latvijā nebijis projekts,» teikts Hedas preses relīzē. Nav nemaz pārspīlēts. Uz vienas skatuves pirmo reizi kopā spēlēs Gatis Gāga, Jānis Vimba, Normunds Laizāns, Leonarda Ķestere, Madara Botmane un Paula Prozoroviča. Titullomā - Jaunā Rīgas teātra aktrise Sandra Zvīgule. Tā vien šķiet, ka Ibsens šo sevī un pasaulē iestrēgušās ģenerāļa meitas lomu 1890. gadā būtu rakstījis tieši viņas mazliet nervozajai emocionalitātei. Bez saistošā aktieransambļa izrādes vērtība slēpjas Reiņa Dzudzilo scenogrāfijā, ko piekrita sponsorēt Norvēģijas ražošanas uzņēmums SIA Husvik un arī rinda Latvijas uzņēmumu. Izrādes ideja pieder režisoru tandēmam Elmāram Seņkovam un Jurijam Djakonovam, kuri sevi jau apliecinājuši Latvijas profesionālajā teātrī ar tādām izrādēm kā Mitjas mīlestība, Bikts, Klusā daba.
Noslēpumu nenoplēsīs
Jurijs Djakonovs piekrīt, ka Ibsena Heda Gablere ir viena no noslēpumainākajām un plaši interpretējamām varonēm pasaules dramaturģijā. No romantiskas šilleriskas brīvdomātājas līdz vienkārši nešpetnam sievišķim, kas par daudz atļaujas. «Darba procesā mēs ļoti ilgi spriedām, kāda viņa ir. Nonācām pie tā, ka negribam uztaisīt tā, ka viņa ir tikai prasta un skaidra. Viņa noteikti nebūs tikai maita vai tikai upuris. Tur ir smalkāk. Mums ļoti svarīgs bija motīvs, ka mēs darām kaut ko briesmīgu aiz tā, ka mums pašiem sāp. Un viņa kā jebkurš normāls cilvēks grib, lai viņu mīl.» Bet pašai jau totāli nesanāk. «Tur jau tā traģēdija,» piekrīt režisors.
Jāuzsver, ka Ibsena lugas izvēle nekādā gadījumā nav nodevas vai kompromiss starp režisoriem un norvēģu būvfirmu. Vispirms bija ideja par Ibsena Hedu Gableri, pēc tam tikai meklēja līdzekļus. Šobrīd jaunā režisoru paaudze klasiku iestudē reti. «Tas bija izaicinājums. Nevis brīva improvizācija par tēmu, kas ļoti raksturīga XXI gadsimta teātrim, bet ķerties pie visa tā labā vecā. Saprast, kāpēc ir uzrakstīti tieši tādi vārdiņi, tieši tādā secībā, kāpēc parādās tas un tas. No otras puses - tas ir ļoti patīkami. Tā ir kā mīkla - mēģināt atminēt, ko gribēja pateikt autors un cik lielā mērā tas sasaucas ar to, ko gribējām pateikt mēs. Šajā lugā ir kaut kas maģisks un ļoti skaists,» domā J. Djakonovs. Savu esību teātrī viņš sauc par slimību: «Mēs esam traki alķīmiķi.»
Lai ir episki
Scenogrāfam Reinim Dzudzilo plaukstas noķēpātas ar melnu flomāsteri. Pēc stundas - eksāmens Latvijas Mākslas akadēmijā, kur viņš šogad beigs 4. kursu, komisijai ceļot priekšā scenogrāfiju šai Andrejsalas Hedai. Viss sākās tā.
Pie Reiņa atnākuši abi režisori un teikuši, lai izlasa Ibsena Hedu Gableri. Ar piebildi - lai ir episki. «Zemapziņā domāju par to episkumu, bet, protams, ne pašmērķīgi. Tas, ko Ibsens piedāvā pirmajā aprakstā remarkās, aizņem puslapu. Tur ir baigā pārblīvētība - ļoti daudz dīvānu, ovāli galdi. Jau mazliet sadusmo. Bet protams, viņš to ir darījis ar jēgu. Viņš tieši tajā pārblīvētībā parādīja Hedas vientulību. Es darīju tieši otrādi,» skaidro scenogrāfs. Lakoniskais spēles laukums maksimāli attīrīts no visa liekā. Tikai daži, paši nepieciešamākie rekvizīti - cepure, čības, grāmatas, vāze. Intriģējošo lakonisma un kruzuļu dialogu kostīmos veido Krista Dzudzilo. «Trīsstāvīgā koka māja atgādina Kolizeju, kurā Heda ir upuris. Pārējie faktiski novēro vienas sievietes traģēdiju,» Reinis vērš uzmanību, ka pēc lugas burta Heda divas reizes pamet telpu, bet faktiski viņa telpu nepamet. «Pie tā arī palikām. Kā viņa ienāk telpā, tā izeja ir tikai pašnāvība.»
Tā, lai gandarījums
Vaicāts, vai vilinātu strādāt neierobežotā finansiālā situācijā. Pastāv arī uzskats, ka māksliniekam attīstībai tomēr nepieciešama neliele berze, kaut kam vienmēr jātrūkst. «Viennozīmīgi vajag berzi. Bet šoreiz par naudu vispār nedomāju, galvenais bija ideja. Protams, paldies Husvik firmai, bet es domāju, ka naudas trūkums nāk tikai par labu.» Nākotnes ieceres Reinis Dzudzilo nesaista ar vienu konkrētu teātri vai režisoru: «Galvenais - gribas strādāt tā, lai ir gandarījums.»