Patlaban, kad beigām tuvojas otrais gads, kopš Latvija atrodas eirozonā, un pirmais gads, kopš eiro ieviests visā Baltijā, Diena apkopo ekonomikas ekspertu viedokļus par to, kā eiro ieviešana ietekmējusi investīciju vidi.
Vērtē izmaksas
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols norāda, ka LIAA rīcībā nav informācijas, kas ļautu apgalvot: kāds ārvalstu investors Latvijā atvēris ražotni tāpēc, ka mūsu valsts pievienojusies eirozonai. Viņš arī piebilst, ka, «iespējams, var runāt par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, jo līdz ar eiro ieviešanu mazinājušies valūtas svārstību riski».
«Lai gan pēdējā laikā ģeopolitiskā vide nav investīcijām labvēlīga, nevar teikt, ka jaunas investīcijas Latvijā nav ieplūdušas. Kā piemērus var minēt ORKLA grupas darbības paplašināšanu, iegādājoties Laimu, Staburadzi un Guttu. Jāatzīmē arī ārvalstu investoru piesaiste bankai Citadele un Liepājas metalurga ražotnei, lai gan te var diskutēt par investīciju izdevīgumu un nolīgto cenu,» uzskata Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs un uzsver: «Atrašanās eirozonā negarantē investīciju plūsmu Latvijas virzienā. Investoru galvenais dzinulis ir peļņa un atdeve no ieguldītā kapitāla, savukārt fakts, ka Latvija tagad atrodas eirozonā, kalpo tikai kā faktors, kas mazina ar ieguldījumu saistītos riskus.»
LIAA direktors savukārt atgādina, ka «ražotājam svarīga ir elektrības cena, darbaspēka izmaksas un infrastruktūra. Uzņēmēji vēlas ražotnes veidot tur, kur ir zemākas ražošanas izmaksas, bet līdz ar eiro ieviešanu Latvijā ražošanas izmaksas nesamazinājās».
Tomēr «nelabvēlīgos globālajos apstākļos Latvijas piederība eirozonai ir stabilizējošs faktors, jo kopējā investīciju plūsma joprojām ir pozitīva», aicina ņemt vērā Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks Jānis Salmiņš.
Pietrūks biroju
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, līdzīgi kā A. Ozols, pieļauj, ka «dalība eirozonā veicinājusi ieguldījumus nekustamajos īpašumos». P. Strautiņš arī retoriski vaicā: «Vai tās ir investīcijas, kas vajadzīgas?» un atbild: «Jā, pat ļoti. Papildu investīcijas nekustamajos īpašumos 2006.-2007. gadā nodarītu kaitējumu pārkarsušajai ekonomikai. Šobrīd ir cita situācija. Ārvalstu investīcijas nekustamajos īpašumos būtu ienākumus un nodarbinātību veicinošas, tātad vēlamas no makropolitikas skatu punkta. Turklāt tām var būt pozitīva ietekme uz mūsu valsts ekonomikas potenciālo pieauguma tempu.»
Viens no eksporta līderiem ir tā dēvēto balto apkaklīšu eksports, bet tam vajadzīgas lielas biroju platības, norāda P. Strautiņš un bilst, ka «Rīga strauji tuvojas biroja telpu deficītam, kas var kļūt attīstību bremzējošs. Ja tālredzīgs ārvalstu investors šo problēmu atrisinās, tas paplašinās izaugsmes pudeles kaklu. Tāpat pilsētās ar strauju attīstību ļoti vēlamas būtu investīcijas mājokļos».
Globālā ietekme
Ekonomikas analītiķi vienprātīgi norāda, ka investīciju ienākšanu globālie ekonomiskie procesi un ģeopolitiskie faktori ietekmē ļoti spēcīgi. «Kopš eiro ieviešanas ārvalstu investīciju aktivitāte nav cerētā, tomēr tas jāskata kontekstā ar notiekošo globālajā ekonomikā,» uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis un mudina ņemt vērā «ģeopolitiskās situācijas un pēckrīzes ekonomiskās perspektīvas ietekmi uz investoru plāniem».
Arī G. Belēvičs norāda, ka «Latvijas iestāšanās eirozonā notika reizē ar ģeopolitiskā konflikta izcelšanos Ukrainā, līdz ar to investoru interese par šo reģionu kļuvusi piesardzīgāka».
«Grūti izrēķināt un nodalīt efektu, ko uz investīcijām atstājusi eiro ieviešana. 2014. gadā, kad Latvija ieviesa eiro, notika arī Krievijas - Ukrainas konflikts un pieauguši ģeopolitiski riski reģionā mazināja investoru vēlmi investēt Latvijā un kopumā Baltijā. Eiropā daudzviet bija vērojamas līdzīgas tendences. Līdz ar to ārvalstu investīciju plūsmas 2014. gadā bija mazākas nekā periodā no 2011. līdz 2013. gadam,» izklāsta Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna un turpina: «2015. gada pirmajā pusē ārvalstu investoru aktivitāte šķiet nedaudz atkopusies.»
D. Gašpuitis bilst, ka gan citās eirozonas valstīs, gan ASV uzņēmēji nesteidzas investēt uzņēmējdarbības paplašināšanā un tas mazina Latvijas iespējas piesaistīt jaunas investīcijas. «Turklāt liela daļa investīciju, ko saņēma Latvija, lielā mērā bija saistītas ar Krieviju, ar Krievijas investoriem. Politiskais saspīlējums to plūsmu noteikti bremzē. Turklāt vērojams skandināvu intereses atslābums par Krieviju un Ukrainu, kas noteikti ierobežo interesi arī par mūsu ekonomiku,» starptautisko procesu ietekmi aicina ņemt vērā SEB bankas ekonomists.
«Saskaņā ar World Investment Report 2015 datiem kopējais investīciju plūsmu apjoms pasaulē 2014. gadā samazinājās par 16%, salīdzinot ar 2013. gadu, turklāt attīstītajās valstīs - pat par 28%. Tas skaidrojams ar globālās ekonomikas trauslumu, ekonomiskās politikas nenoteiktību un augošiem ģeopolitiskajiem riskiem,» uzsver arī J. Salmiņš.
Viņš norāda, ka ienākošo investīciju analīze jāskata galveno investoru valstu griezumā. «Piemēram, Zviedrijas, kas ir mūsu lielākais ārvalstu tiešo investīciju partneris, izejošo investīciju apjoms 2014. gadā bija uz pusi mazāks nekā 2013. gadā. Tā tas ir vairākās ietekmīgās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un ES kopumā. Starptautisko kapitāla plūsmu pašreizējā dinamika Latvijai ir nelabvēlīga.»
Svarīga tiesiska vide
«Investīciju piesaistē būtiski ir kontakti, taču ne mazāk arī potenciālās investīciju vides nosacījumi. Ļoti svarīgi ir turpināt augstākajā politiskajā līmenī mārketēt valsti, uzrunāt uzņēmumus, skaidrot situāciju, un dalība eirozonā ir labs nosacījums, lai to darītu,» teic D. Gašpuitis un mudina ņemt vērā, ka «investoru interese par Latviju tuvākajā laikā būs ierobežota, pat zema. Konkurence starp valstīm būs ļoti asa. To nosaka demogrāfiskās tendences, darba tirgus tendences un ne pārāk pozitīvās atsauksmes par tiesisko vidi, kas atspoguļojas dažādos konkurētspējas indeksos, gan nākas dzirdēt no ārvalstu investoriem. Bez reālām izmaiņām panākt investīciju izrāvienu neizdosies, pat neskatoties uz dalību vienotajā valūtas sistēmā. Investīciju piesaistei jākļūst par vienu no galvenajām valdības prioritātēm. Tad, iespējams, arī būs rezultāti».
«Investīciju piesaistes ziņā Baltijas valstis arī savstarpēji konkurē. Būtisku lomu ārvalstu investīciju piesaistē spēlē uzņēmējdarbības un tiesiskā vide, šajās jomās Latvijas sniegums ir vājāks nekā Igaunijā un Lietuvā,» norāda arī L. Strašuna.
«Latvijas tautsaimniecībai vēlamākas būtu tādas ārvalstu investīcijas, kas ir nevis jau eksistējošu uzņēmumu pirkšana, bet gan jaunu dibināšana, jo tā Latvijā rodas jaunas darba vietas,» rezumē G. Belēvičs.