Cilvēki tikai vēlas nolikt ziedus un godināt kritušo piemiņu, bet neslavina totalitāros režīmus - iebildumu pret to nav ne Nilam Ušakovam, ne Raivim Dzintaram. Saskaņas centra līderis jau ir turējis vārdu, ko kādā no tikšanās reizēm jauniešu auditorijā Ogrē ir devis Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājam Raivim Dzintaram. Partiju līderi neoficiāli vienojās, ka SC varētu neiebilst, ja cilvēki noliek ziedus 16. martā, bet Nacionālā apvienība līdzīgi ar izpratni izturēsies pret vēlmi nolikt ziedus 9. maijā, kamēr tā ir kritušo pieminēšana, nevis totalitāro režīmu slavināšana.
Pasaules nozīmes ziņā 8. vai 9. maija notikums un 16. marts ir nesalīdzināmi datumi. Vienā atzīmē uzvaru pasaules karā pret nacismu, bet otrā vienkārši piemin latviešu karavīru likteni tā saucamajā SS brīvprātīgo leģionā, kā, apejot starptautiskās tiesību normas par aizliegumu okupētās valsts iedzīvotājus iesaukt okupētājas valsts armijā, tika juridiski noformēta faktiskā piespiedu mobilizācija nacistiskās Vācijas armijā. Tomēr ne tikai trokšņa, bet arī neviennozīmīgā vērtējuma ziņā Latvijā tie ir līdzvērtīgi notikumi, jo 9. maijs ir Staļina noziegumu apēnots datums.
Staļinisma vai PSRS recidīva sludināšana lielā daļā latviešu tautas izsauc tādu pašu riebumu kā simpātijas pret Hitlera režīmu cilvēkos, kurus slepkavoja nacisti. Tāpēc SC un NA vienošanās ir saprotama un pareiza.