«Man tas šķiet piemērotākais laiks. Būtu jāuzdod jautājums, vai sešu grāfistu iedzīvotāji vēlas vai nevēlas saglabāt saites ar Lielbritāniju vai arī būt par daļu no apvienotās Īrijas. Referendums varētu notikt jebkurā laikā starp 2016. un 2020. gadu,» M. Makginess sacīja intervijā laikrakstam Irish Examiner. «Cilvēki, kuriem ir vara šo jautājumu aktualizēt, to nedarīs līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām 2015. vai 2016. gadā.»
M. Makginess uzskata, ka Ziemeļīrijas pirmo ministru Pīteru Robinsonu no Demokrātiskās unionistu partijas varētu pārliecināt atbalstīt šādu soli.
Tautas nobalsošanas sarīkošanai gan nepietiktu tikai ar Ziemeļīrijas lielāko politisko spēku vienošanos, jo galavārds piederētu Lielbritānijas Ziemeļīrijas lietu ministram Ovenam Patersonam.
Pagājušajā nedēļā Skotijas nacionālistu premjers Alekss Salmonds paziņoja par plāniem 2014. gadā rīkot referendumu par Skotijas neatkarību.