Šaubām varētu būt viens iemesls - atšķirībā no citiem bijušajiem kolēģiem Valsts prezidenta kancelejā E. Rinkēvičs neiestājās partijā un nekandidēja vēlēšanās, atklāti nepiedalījās arī partijas veidošanā, bet radīja aizdomas, ka tomēr palīdz šajā darbā kā tā saucamais pelēkais kardināls.
Tam E. Rinkēvičs nepiekrīt, jo viņa vienīgais resurss esot koleģiālās attiecības ar bijušajiem kolēģiem, ar kuriem strādājis kopā Valda Zatlera prezidentūras laikā vairāk nekā divus gadus. Tik ilgi arī neiznācis aiziet atvaļinājumā, tāpēc tagad viņš vēlējies pāris mēnešu atpūsties. Ieguldījums partijas veidošanā esot tikai tik daudz kā darbs pie ZRP ārpolitikas un aizsardzības programmas sagatavošanas. Vasarā E. Rinkēvičs sacīja, ka, domājot par nākotni, apsverot vairākas iespējas, un neizslēdza arī darbu ārpus valsts. No tā var secināt, ka šī iemesla dēļ viņam šķitis labāk nesaistīt sevi ar kādu politisko spēku, kamēr nav skaidrs, ar ko varētu nodarboties. To savukārt nevarēja paredzēt, kamēr nebija zināmi vēlēšanu rezultāti.
E. Rinkēvičs ir jūrmalnieks un kūrortpilsētā dzīvo joprojām. Latvijas Universitātē viņš beidzis Vēstures un filozofijas fakultāti, bet 1998. gadā ieguvis politikas zinātnes maģistra grādu starptautiskajās attiecībās. Divus gadus vēlāk absolvējis ASV Nacionālās aizsardzības universitāti, ir studējis arī Nīderlandē starptautiskās attiecības. Potenciālajam ministram ir arī darba pieredze Latvijas Radio, taču visilgāk - 13 gadu - viņš strādājis Aizsardzības ministrijā, no tiem 11 gadus bijis valsts sekretārs pie dažādu politisko spēku ministriem. Viņam ir bijusi liela loma Latvijas integrācijā NATO kā Latvijas sarunu delegācijas vadītāja vietniekam. Kad Rīgā notika NATO samits, E. Rinkēvičs vadīja NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizācijas biroju, par ko ir saņēmis arī NATO medaļu. Par Valsts prezidenta kancelejas vadītāju E. Rinkēvičs sāka strādāt 2008. gadā. Vairākkārt rakstīts, ka viņam ir bijusi arī liela loma, sagatavojot rīkojumu, uz kura pamata tika atlaista Saeima. Ja Valda Dombrovska (Vienotība) valdība gūs Saeimas uzticību, E. Rinkēviča prioritāšu vidū būs arī Latvijas ekonomiskās un politiskās konkurētspējas veicināšana, cīņa par Latvijai labvēlīgākiem nosacījumiem, pretendējot uz ES finansējumu. E. Rinkēvičs vēloties strādāt tā, lai ārlietu ministra darbs veicinātu ekonomisko attīstību un cilvēku labklājību.