Pēc ieceres asistenta pakalpojuma galvenie mērķi ir mazināt personu ar invaliditāti sociālās atstumtības risku, veicināt viņu integrāciju sabiedrībā, neatkarību un patstāvību, sniedzot arī atbalstu šo personu ģimenēm un sekmējot ģimenes locekļu iesaistīšanos darba tirgū. Kopš 2011. gada pakalpojums tiek nodrošināts personām ar I grupas redzes invaliditāti. 2012. gadā tika sākts asistenta pakalpojums izglītības iestādē, bet asistenta pakalpojums pašvaldībā sākts tikai 2013. gadā. «Valsts kontroles ieskatā Labklājības ministrijai nepieciešams paveikt neizdarītos mājas darbus - skaidri definēt sasniedzamos rezultātus, pakalpojumu saturu, precīzāk apzinot personas, kurām pakalpojums ir nepieciešams, tai skaitā nodrošinot personas funkcionālā stāvokļa izvērtējumu, lai noteiktu, vai personai ar invaliditāti ir nepieciešams asistenta pakalpojums vai cits atbalsta veids,» teikts atzinumā.
I. Balodis pēc pirmās iepazīšanās ar VK revīzijas secinājumiem saka - redzamas daudzas Labklājības ministrijas neizdarības. Sistēma ieviesta, būtībā eksperimentējot ar cilvēkiem, pēc principa - paskatīsimies, kā mums ies. «Iepriekšējā sistēma, kuru analizē VK, cilvēkus neapmierināja, jo prasības pēc atskaitēm bija pārmērīgas. Jaunie noteikumu grozījumi neuzlabo situāciju, tas ir kārtējais brāķis. Noteikumi atstāj diezgan brīvu lauku interpretācijām, un katra pašvaldība dara pa savam,» norāda Apeirona pārstāvis. Viņš arī kritizē ministrijas ierēdņu pieeju - sākt ar to, cik ir naudas, un tad domāt, kā to iztērēt. Viņaprāt, katra cilvēka vajadzības ir jāizvērtē individuāli.
Pārmetumus VK izteikusi arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), cita starpā, norādot, ka ik gadu budžeta bāzes finansējuma ietvaros tā saņem no 1 līdz 1,2 miljoniem eiro no valsts budžeta invalīdu asistenta pakalpojuma nodrošināšanai izglītības iestādēs, tomēr gadu no gada būtiska līdzekļu daļa tiek pārdalīta pavisam citiem mērķiem. 2013. gadā 42 000 eiro novirzīti remontdarbiem Daugavas stadionā, 13 000 eiro Murjāņu Sporta ģimnāzijai jumta seguma remontam un ugunsdrošības signalizācijai, 370 000 eiro pedagogu darba samaksai privātajās mācību iestādēs; 2014. gadā - vairāk nekā 400 000 eiro Bulduru dārzkopības skolas vajadzībām, 145 000 eiro Elektronikas un datorzinātņu institūta aktu zāles remontam; 2015. gadā - 53 000 eiro dotācijās dažādām sporta komandām un federācijām, 116 000 eiro dažādām IZM darbinieku piemaksām, vēl nepilni 110 000 eiro Daugavas stadionam. Kā jau iepriekš vairākkārt norādījusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa, prakse, ka budžeta pieprasījumā līdzekļi tiek paredzēti vienam mērķim, bet dabā gadu no gada tiek tērēti pavisam citiem, nav pieļaujama. Vēl jo vairāk - prasīt naudu invalīdu atbalstam, bet gadu no gada tērēt jumtu remontiem - tas arī no vērtību viedokļa ir nepieņemami. Tam piekrīt arī I. Balodis: «Ja nauda palika pāri, tā bija jāizmanto citiem bērnu ar invaliditāti integrācijas pasākumiem, nevis jumtiem.»
IZM mājaslapā publicētajā skaidrojumā par VK atzinumu teikts, ka «budžetā pieprasāmais un reāli izlietotais finansējums asistenta pakalpojumu apmaksai atšķiras, jo asistents saņem atlīdzību par reāli nostrādātajām stundām, bet nevar saņemt par laiku, kad bērns slimo un neapmeklē izglītības iestādi. Tāpēc triju gadu laikā ir izveidojies līdzekļu pārpalikums, no kura lielu daļu IZM atskaitījusi atpakaļ budžetā, bet daļu, saskaņojot ar Finanšu ministriju, izlietojusi to izdevumu segšanai, kuru vajadzību finansēšana bija būtiska un neatliekama IZM resora darbības nodrošināšanai un kuru finansēšanu nav bijis iespējams atlikt uz nākamo budžeta gadu».
Vēl viena problēma, uz kuru norāda VK, ir tā, ka asistenta pakalpojumu izmanto tikai 36% personu, kurām izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums. I. Balodis norāda, ka ir daudz formalitāšu, cilvēkam jāpierāda, ka pakalpojums viņam tiešām vajadzīgs, vienlaikus valstī trūkst sistēmas, kas cilvēkam ar tikko iegūtu invaliditāti palīdzētu aptvert, kas vispār viņam pienākas.