Pekina signalizējusi, ka nav mierā ar amerikāņu centieniem iejaukties tās vēlamajā ietekmes zonā, tādēļ Ķīna brīdinājusi, ka šāda rīcība var palielināt spriedzi reģionā.
Jāspēlē pēc noteikumiem
B. Obama savā pirmajā vizītē Austrālijā ieradās trešdien un tūliņ pēc izkāpšanas no lidmašīnas tikās ar Austrālijas premjerministri Džūliju Gilārdu. Pēc sarunām abi līderi kopīgā preses konferencē paziņoja, ka no nākamā gada Austrālijas ziemeļos rotācijas kārtībā tiks izvietoti aptuveni 250 ASV jūras kājnieku. Tuvākajos gados viņu skaitu plānots pakāpeniski palielināt līdz 2500. Analītiķi apgalvo, ka tā būs lielākā ārvalstu karaspēka klātbūtne Austrālijā kopš Otrā pasaules kara.
Vienošanās arī paredz, ka virs Austrālijas patrulēs vairāk ASV kara lidmašīnu. B. Obama un Dž. Gilārda sacīja, ka pastiprināta gaisa spēku klātbūtne ļaus ASV un Austrālijai ātrāk un efektīvāk reaģēt uz dabas katastrofām un humānajām krīzēm reģionā, raksta AP.
ASV prezidents vienošanos uzskata par ļoti nozīmīgu, jo tādējādi amerikāņi ar kopīgiem manevriem varēšot palīdzēt uzlabot daudzu reģiona partneru militāro gatavību. «Mūsu klātbūtne ir nepieciešama, lai saglabātu reģiona drošības arhitektūru,» sacīja B. Obama.
Vaicāts, vai šī ASV un Austrālijas rīcība ir paredzēta, lai iegrožotu Ķīnu, kas kopš deviņdesmitajiem gadiem ir trīskāršojusi savu militāro budžetu līdz 160 miljardiem dolāru (80 miljardi latu) pērn un aizvien biežāk iesaistās teritoriālos konfliktos ar saviem kaimiņiem, B. Obama atbildēja: «Galvenais vēstījums, ko esmu teicis ne tikai publiski, bet arī privātās sarunās ar ķīniešiem, ir, ka viņiem līdz ar varas pieaugumu palielinās arī atbildība. Ir svarīgi, lai viņi spēlētu pēc noteikumiem.»
Viņš piebilda, ka Vašingtona nebaidās no Ķīnas uzplaukuma. «Pieņēmums, ka mēs baidāmies no Ķīnas, ir kļūdains. Uzskats, ka mēs vēlamies izslēgt Ķīnu, ir kļūdains,» sacīja B. Obama.
Alianses nevēlamas
Ķīna zibenīgi reaģējusi uz jaunumiem par ASV militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrālijā, paziņojot, ka ir nepieciešams diskutēt, vai plāns atbilst starptautiskās sabiedrības interesēm. «Militāro alianšu pastiprināšana un paplašināšana varētu neatbilst reģiona valstu interesēm,» teikts Ķīnas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Ķīnas rupors jeb komunistiskās partijas finansēti mediji arī šoreiz pauž skarbāku viedokli. Piemēram, laikraksts The Global Times ir pārliecināts, ka, «ja Austrālija izmantos savas militārās bāzes, lai palīdzētu ASV kaitēt Ķīnas interesēm, tad tā pati sevi būs nostādījusi krustugunīs».
Bet Ķīnas Militāro zinātņu akadēmijas virsnieks Luo Juaņs sarunā ar BBC uzsver, ka Pekina un Vašingtona negrasās karot, bet «militārs konflikts būs nenovēršams, ja tiks aizskartas Ķīnas pamatintereses».