Lai arī iepriekš noliegts, ka Latvijas krājbankas krahs varētu kā ietekmēt aviokompānijas airBaltic darbību, decembris nacionālajai aviokompānijai var izrādīties labākajā gadījumā stresa pilns. Valdībā apstiprinātais airBaltic glābšanas plāns paredz, ka līdz 15. decembrim airBaltic akcionāram Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) jāiegulda kompānijā 37 miljoni latu. Savukārt galvenais BAS kreditētājs līdz šim bijusi tieši Latvijas krājbanka un tās mātesbanka Snoras, un tas raisa bažas, ka naudas BAS pusei var arī nebūt.
Satiksmes ministrs valsts sekretārs Anrijs Matīss pēc piedalīšanās airBaltic akcionāru sapulcē jau norādīja, ka BAS nav spējis noformulēt viedokli, vai tam ir nepieciešamie līdzekļi.
Aviokompānijas glābšanas plāns paredz, ka valsts un BAS kopā kompānijā ieguldīs aptuveni 107 miljonus latu. Pirmajā piegājienā abas puses saistības izpildīja, kopā ieguldot 30 miljonus. Tomēr priekšā joprojām maksājuma lielākā daļa.
Vienošanās starp airBaltic akcionāriem tika parakstīta oktobra sākumā. Zīmīgi, ka tajā bez valsts un BAS puses piedalījās arī Latvijas krājbanka un Snoras pārstāvji. Ņemot vērā, ka abām bankām gaidāmi maksātnespējas procesi, realizēt vienošanās tekstā paredzēto akciju pārņemšanu un cesijas noteikumus, ja BAS nemaksā solīto naudu, varētu būt sarežģīti. Maksātnespējas procesā ir noteikta kārtība, kādā veidā tiek apmierinātas kreditoru prasības, turklāt šeit parādās arī Lietuvas faktors.