Nepilna pusgadsimta laikā kopš 1961. gada globālais noēstās gaļas daudzums ir četrkāršojies un ne tikai tāpēc, ka audzis iedzīvotāju skaits. Cilvēki šodien ēd gaļu divreiz dūšīgāk nekā pērnā gadsimta vidū. Ķīnā vien šajā posmā vidējais patēriņš uz vienu cilvēku pieaudzis 15 reizes, taču joprojām ir trīsreiz mazāks nekā ASV. Nav grūti iedomāties, cik daudz lopiem būs jāiet bojā, ja pusotrs miljards ķīniešu ēdīs tikpat daudz gaļas kā amerikāņi vai dāņi. Rietumniekiem gan būtu vērts pāris reižu nedēļā atteikties no karbonādēm un kotletēm, jo turīgajās valstīs cilvēki dienā uzņem ap 110 gramiem proteīna jeb divreiz vairāk nekā organismam nepieciešams, vēsta žurnāls New Scientist. 75 grami olbaltumvielu nāk no gaļas.
«Gaļas audzēšana ir neracionāla. Šādā veidā iegūst 2-5 reizes mazāk kaloriju nekā uzreiz apēdot labību, kas tiek izmantota lopbarībā,» Stenforda universitātes ekonomikas docente Rosamonda Neilore laikrakstam The New York Times atgādina, ka turīgo cilvēku kaprīžu dēļ ap 800 miljoniem cilvēku pasaulē dzīvo pusbadā. Viņa uzsver, ka lopiem graudi nav vajadzīgi un tie tiek piejaukti barībai tāpēc, lai dzīvnieki ātrāk pieņemtos svarā.
Profesors Kenets Šžepeks no Kolorādo Universitātes aprēķinājis, ka papildus trīs miljardu cilvēku pabarošanai būs nepieciešams divreiz vairāk ūdens, kas nozīmēs pasaules saldūdens rezervju sarukšanu par piektdaļu. Savukārt Lielbritānijas valdības galvenā zinātnieka Džona Bedingtona aplēses rāda, ka ar tradicionālajām metodēm neizdosies pabarot izsalkušos vēderus pat pēc vēl vienas zaļās revolūcijas.