Bizness ir ievērojami uzlabojies. Kad ierados, situācija bija ļoti smaga, gada laikā mēs esam pamanījušies palielināt jauno klientu piesaisti par 60 procentiem, esam arī spējuši stabilizēt kompānijas finansiālo situāciju. Var teikt, mēs tagad esam gatavi izaugsmei. Strādājām ļoti aktīvi, lai uzlabotu Baltcom tīklus, - mainījām iekārtas. Strādājam pie procesiem, kā novērot kvalitāti, un attīstām klientu ieguves kanālus.
Baltcom piedāvā arī elektrību, tā nav tipiska telekomunikāciju uzņēmuma nodarbe. Kā ar to sokas?
Tas nav mūsu pamata bizness. Ja godīgi, es neesmu šī produkta fans. Manuprāt, tā nebija gudra ideja - iesaistīties šajā biznesā. Tagad mēs vairs neieguldām šī produkta mārketingā.
Tātad šis piedāvājums varētu nākotnē pazust?
Šobrīd mēs to paturēsim, jo mums šim produktam ir klienti, bet mēs neredzam ceļu, kā to attīstīt.
Nu jau pirms vairākiem gadiem Baltcom pārņēma IZZI. Kā izdevās apvienot uzņēmumus, jo, godīgi sakot, uzņēmuma reputācija Latvijā nebija ideāla, internets bija nestabils un visādas citas problēmas.
Mēs strādājām, lai panāktu mūsu līmeņa kvalitāti līdz pat pagājušā gada decembrim. Mums bija problēmas ar bijušo IZZI menedžmentu, viņiem bija atšķirīgi uzskati par biznesa ētiku. Integrācija bija ļoti grūta, mēs faktiski atlaidām gandrīz visus IZZI darbiniekus - un tas nav gluži tas, ko uzņēmējs parasti dara, kad apvieno kompānijas. Tas nebija labs biznesa lēmums.
Šobrīd ir labāk?
Jā, visi klienti ir pārcelti uz Baltcom, tīklu stabilitāte ir uzlabota.
Vēlos pavaicāt par baumām, kas nesen cirkulēja, ka uzņēmums, kas nesen iegādājās mobilo sakaru operatoru Bite - Providence Equity Partners -, vēlas pirkt Baltcom. Cik patiesas ir šīs runas?
Vēlos norādīt, ka, manuprāt, šīs baumas sāka Lattelecom vadītājs Juris Gulbis savā tvitera kontā. Nekas no šīm baumām nav patiesība. Taisnība gan ir tā, ka uzņēmums patlaban tiek refinansēts un mēs runājam ar vairākiem partneriem, bet vairāk šobrīd nevaru atklāt.
Vai Baltcom - pēc partneru piesaistes - paplašināsies, jums ir reģistrēta preču zīme Baltcom 4G, vai plānojat izplesties uz mobilajiem tīkliem?
Jā, mēs plānojam izmantot šo preču zīmi sadarbībā ar mobilo operatoru, lai piedāvātu bezvadu interneta pieslēgumu.
Vai bezvadu tīkli izspiedīs ārā no tirgus «internetu pa vadu»?
Nē, tie abi darbojas roku rokā. Es strādāju telekomunikācijās jau ilgu laiku (17 gadu - red.), un vienmēr runā, ka fiksētās līnijas pazudīs, ka viss būs mobils, bet es tam neticu. Pieprasījums pēc fiksētajām līnijām paliek, jo jūs varat iegūt lielu datu pārraides ātrumu ļoti lēti. Fiksētās līnijas paliks kā nepieciešams papildinājums mobilajiem pieslēgumiem.
Ja par ļoti lielu ātrumu - nesen jūsu uzņēmumam bija pārmetumi no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), ka Baltcom nedrīkst izmantot reklāmas materiālos formulējumu «ātrākais internets Latvijā». Kā īsti ir ar ātrumu?
Pirmkārt, ko nozīmē ātrums? To var definēt un izmērīt dažādi. Latvijas iedzīvotāji labprāt izmanto ātruma testu Speedtest.net, un pēc šiem rādījumiem mēs 2015. gadā bijām ātrākie. Kad mēs saņēmām apbalvojumu, mēs sākām vides reklāmas kampaņu, izmantojot šo informāciju. Mūsuprāt, bija liels lobijs no cita Latvijā strādājoša telekomunikāciju uzņēmuma puses, lai PTAC neļautu mums minēto formulējumu izmantot. Man gan šķiet mazliet smieklīgi, ka Latvijas tirgū neļauj izmantot kaut ko, kas ir atzīts visā pasaulē.
Vai interneta lietotājiem vispār mūsdienās rūp ātrums? Vai nav tā, ka, pieņemot, ka visi piedāvājumi ir vienādi kvalitatīvi, priekšroka būs tam, kas ir par pāris eiro lētāks?
Piekrītu. Es domāju, ka ātrums nav galvenais, svarīgākais raksturlielums, cilvēki grib stabilitāti, un prasīgi lietotāji grib zemu tā dēvēto aizkaves laiku, un šajā jomā, starp citu, mēs arī esam labākie. Mūsu tehnoloģijas ļauj piedāvāt mazāko aizkaves laiku. Piekrītu, ka mēs dodam lielāku ātrumu, nekā nepieciešams, bet - kāpēc limitēt mūsu lietotājus, ja mēs varam? Tas parāda, ka uzņēmums ir labā formā un ka mums ir modernākā tehnoloģija - tātad citi parametri arī būs labi.
Ir, protams, arī tā dēvētie pelēkie operatori, kas ir lētāki, bet ne ar labu kvalitāti, un viņi nemaksā nodokļus.
Kādu redzat nākotni Latvijas telekomunikācijas laukā?
Es domāju, ka viss Eiropas tirgus pārvietosies uz tādu kā duopolu, fiksētās līnijas un mobilie tīkli savienosies. Es gan domāju, ka tas drīzāk notiks tuvākajos desmit, nevis jau piecos gados. Telekomunikāciju tirgū samazināsies spēlētāju skaits, un es ceru, ka pelēkie operatori no tirgus pazudīs.
Vai varam gaidīt, ka Latvijas tirgū mēģinās ielauzties vēl kāds telekomunikāciju uzņēmums?
Nē, es domāju, ka tagad ir konsolidācijas laiks. Ja kāds vēlētos ienākt, viņš droši vien pārņemtu kādu citu spēlētāju. Būt ceturtajam mobilo tīklu operatoram Latvijā nav jēgas, es negribētu, ka mans uzņēmums būtu jauns operators Latvijā. Es drīzāk mēģinātu iegādāties kādu no pastāvošajiem uzņēmumiem.
Kādi ir jūsu iespaidi, vai Latvijā ir grūti darboties, salīdzinot ar citām valstīm?
Latvijā ir citādi. Latvijā ir ļoti jūtama valsts sektora klātbūtne, es ne Francijā, ne Čehijā, ne Polijā nesaskāros ar tik lielu valsts sektora ietekmi kā Latvijā. Bija apmēram tāda paša lieluma uzņēmumi, bet te komunikācija ar valsts sektoru ir pilna laika darbs, mums ir vesela juristu komanda. Valsts klātbūtne jūtama, bet tajā pašā laikā jums ir liels skaits pelēko operatoru ar neregulētu tirgu. Tas ir jocīgi.
Valsts klātbūtne jūtama tāpēc, ka Latvijā ir relatīvi mazs tirgus, vai tāpēc, ka mums ir specifiskāka likumdošana?
Es domāju, ka tas tāpēc, ka esat mazāka valsts, jo uzņēmums izskatās lielāks, ja ir mazāka valsts.
Esat vairākas reizes jau pieminējis pelēkos operatorus, vai uzskatāt tos par lielu problēmu?
Jā, viņi nemaksā par programmatūru, viņi maksā algas aploksnēs, veido mikrouzņēmumus, nemaksā nodokļus. Pelēkie operatori piedāvā zemāku cenu, kādu mēs nevaram atļauties. Tirgus tiek attīrīts, bet tas prasa laiku, un no valsts puses nav redzama pārlieku liela vēlme to izdarīt.