Pagājušā gada februārī izveidotā darba grupa konstatējusi - viena no būtiskākajām problēmām ir, ka nav tiesiskā regulējuma, kas nosaka valsts pārvaldes un Rīgas pašvaldības sadarbību. Vairāku valstij un galvaspilsētai nozīmīgu jautājumu risināšana un finansēšana notiek pēc iedibinātas prakses, bet bez konkrēta tiesiskā pamatojuma normatīvajā aktā vai savstarpējā līgumā, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Kristīne Barševska. Turklāt daļa problēmjautājumu nav saistīti tikai ar galvaspilsētu, bet skar arī citas pašvaldības. Tāpēc tiek apsvērta iespēja par tiesiskā regulējuma precizēšanu, grozot jau spēkā esošos vai izstrādājot jaunus speciālus normatīvos aktus.
«Darba grupas locekļi nepauda pārliecību par nepieciešamību tieši pēc galvaspilsētas Rīgas likuma kā normatīvā akta, kurā tiktu risināti ar galvaspilsētas statusu saistīti jautājumi,» skaidroja K. Barševska.
Rīkojums par darba grupas izveidi likumprojekta izstrādei tika izdots vēl toreizējā ministra Edmunda Sprūdža laikā. LETA