Tomēr tam ir arī ēnas puse. Piemēram, strādājot elastīga darba laika režīmā vai no mājām, daudzi nekad tā pa īstam no darba «neatslēdzas». Taču šāda strādāšanas kultūra, ko varētu dēvēt par «vienmēr ierindā» stāvokli, stresa un citu iemeslu dēļ var slikti iespaidot veselību un izraisīt darba kavējumus.
Attālināts darbs var izolēt strādājošos no sociālajiem klātienes kontaktiem un karjeras izaugsmes iespējām, bet sekmēt viņos «ganīšanas» instinktu, kas uztur pastāvīgi augstu stresa līmeni, britu medijam The Guardian norāda vairāki veselības speciālisti. Strādājot attālināti, cilvēki mēdz atbildēt uz darba zvaniem un e-pastiem arī ārpus darbam atvēlētajām stundām un paralēli savas privātās dzīves aktivitātēm, domāt par darbu, iespējams, uztraukties par to, tāpēc viņu iekšējā «strādāšanas sistēma» nekad neizslēdzas pavisam un organisms nedabū pienācīgi atkopties, uzsver Bredfordšīras Universitātes arodveselības psiholoģe Geila Kinmena. Aizejot gulēt, miegs nav ciešs un spirdzinošs, mazinās organisma aizsargspējas, toties palielinās vēlme relaksēties paātrinātā veidā - piemēram, ar alkoholu, jo lēnākiem veidiem - hobijiem, sportam, veselīgām ēdienreizēm - darba dēļ laika palicis ļoti maz. Darba psiholoģiskajiem apstākļiem ir arī saistība ar sirds slimībām. Daļai cilvēku tieši neskaidrās darba un mājas dzīves robežas izraisa paaugstinātu stresu, turklāt attālināta strādāšana var iet rokrokā ar sliktiem darba apstākļiem, varbūt pat aizvainojumiem kolēģu starpā, jo modelis, kas paģēr sasniegt darba un privātās dzīves līdzsvaru, daļu darbinieku noslogo pārāk intensīvi, bet otru daļu nodarbina pārāk maz.
Attālināts darbs nav iespējams bez tehnoloģijām, un pētījumi rāda, ka šodien pieaugušie ikdienā vairāk laika pavada, lietojot tehnoloģiju ierīces, nekā guļot. Tehnoloģijas arī ir padarījušas darbu daudz intensīvāku un ļāvušas vai pat likušas cilvēkiem strādāt ātrāk, paveikt vairāk un nemitīgi pildīt vairākus uzdevumus paralēli (multitāskings), norāda G. Kinmena, kura arī izpētījusi, ka arvien izplatītāka kļūst strādāšana, arī esot mājās slimam.
Lai gan elastīgs darba laiks tiek dažādi veicināts, kļūst arvien skaidrāks, ka šāds strādāšanas modelis ir efektīvs vienīgi tad, ja darbinieki to var izvēlēties paši un ja tas nāk komplektā ar efektīvu kontroli un menedžmentu no uzņēmuma vadības puses. Atsevišķi uzņēmumi jau ķērušies pie eksperimentiem, kuros, ļaujot saviem darbiniekiem strādāt attālināti, liedz viņiem pieeju darba e-pastam un dokumentiem pēc biroja darba laika beigām, tādējādi cenšoties nodrošināt, ka elastīgs darba laiks darbiniekiem tiešām ļauj labāk sabalansēt darbu un privāto dzīvi, nevis ka darbs un domāšana par to pamazām gūst virsroku arī pār mājas dzīvi.