Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Elita Rubesa-Voravko norādīja, ka līdz šim atbalsta programmā Augstas pievienotās vērtības investīcijas (APV) ir atbalstīti jau 38 projekti ar kopējo vērtību 214 miljoni latu, no kuriem Eiropas Reģionālā fonda finansējums bija 78 miljoni latu. Iepriekšējās kārtās atbalstītie projekti pārstāv tādu nozaru uzņēmumus kā ķīmija un farmācija (29% no kopējā finansējuma), kokrūpniecība (28% no kopējā finansējuma), transportlīdzekļu ražošana (16% no kopējā finansējuma), kā arī mašīnu un iekārtu ražošana, poligrāfija, datoru, elektronikas un optikas ražošana, pārtikas rūpniecība un šķiedru un audumu ražošana. Projektu ietvaros radītas 1179 jaunas darbvietas.
Nākamā projekta kārta no iepriekšējām galvenokārt atšķirsies ar to, ka atbalsts būs pieejamāks arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo ievērojami - no trim miljoniem latu līdz 100 tūkstošiem latu - ir samazināta minimālā atbalsta summa. Maksimālais atbalsts vienam projektam tiek samazināts līdz 700 tūkstošiem latu. Tiesa, nosacījumu maiņa gan neizslēdz iespēju atbalstu saņemt arī lielākiem uzņēmumiem, prognozē EM, norādot, ka kopumā plānots atbalstīt vismaz 57 projektus.
«Ziemeļvalstu un citu attīstītu ekonomiku piemērs rāda, ka veselīgas un ilgtspējīgas ekonomikas mugurkauls ir moderni un spēcīgi mazie un vidējie uzņēmumi,» pamatojot lēmumu par lielāku atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP). Vēl EM šajā periodā plāno atbalstu pamatā piešķirt «gudrākiem projektiem», kuri atbilst trijiem kritērijiem - ir ilgtspējīgi, veicina pētniecību un attīstību, kā arī stiprina sadarbību ar uzņēmēja piegādātājiem un pasūtītājiem.
Jāmin, ka iepriekšējos periodos ar programmas ietvaros iegūtā ES finansējuma palīdzību grūdienu attīstībai ir saņēmuši daudzi Latvijā plaši pazīstami uzņēmumi: Latvijas finieris, Grindeks, Olainfarm, Rīgas Piena kombināts, Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca un daudzi citi. Piemēram, kā norādīja Grindeks pārstāve Solvita Ulmane, uzņēmums APV programmas ietvaros ir saņēmis 2,8 miljonus latu lielu atbalstu jaunas farmaceitiskās vielas ursodeoksiholskābes, kas tiek izmantota gatavo zāļu ražošanā aknu un žultsakmeņu slimību ārstēšanai, ražošanai. Ar jaunuzbūvētās ražotnes palīdzību uzņēmums, kurš ir viens no nedaudzajiem ursodeoksiholskābes ražotājiem pasaulē, pakāpeniski cer iekarot pat 15% no šīs vielas globālā tirgus.
Savukārt Latvijas finieris ar piesaistīto atbalstu īstenojis modernizāciju savā rūpnīcā Lignums, uzstādot inovatīvu finiera žāvēšanas un šķirošanas līniju, norāda uzņēmuma pārstāve Jolanta Medne. Uzņēmums, īstenojot projektu, izvirzīja mērķi izveidot vienu no efektīvākajām augstas kvalitātes bērza saplākšņa ražotnēm pasaulē. Dzelzceļa transporta remonta uzņēmums Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, kas atbalstu saņēma komplektēšanas un detaļu ražošanas ceha izveidei, savā projekta pieteikumā neslēpj - bez šī atbalsta projekts, kurā plānots ievērojami paplašināt uzņēmuma ražoto lokomotīvju un dzelzceļa transporta detaļu klāstu, tiktu īstenots daudz mazākā apjomā vai arī atlikts uz nenoteiktu laiku.