Virzot jautājumu par statusa noteikšanu, Iekšlietu ministrija (IeM) neslēpa, ka tas tiek darīts, lai novērstu iespējamo centra būvniecības apstrīdēšanu tiesā, kam iedzīvotāji, pēc viņu vārdiem, būtu bijuši gatavi. Būvniecības likuma normas noteic, ka nacionālo interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur pašu būvniecību. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) uzsvēra, ka ir jāņem vērā starptautiskās saistības, ko Latvija uzņēmusies. Ministrs vienu reizi esot ticies ar Mucenieku iedzīvotājiem - tas neesot bijis dialogs, bet negāciju uzklausīšana. Tomēr viņš paliek pie sava, ka šī vieta ir piemērotākā centra izveidei. Kā jau iepriekš vēstīts, valdība 26. janvārī piešķīra 3,1 miljonu eiro IeM, lai varētu segt izdevumus saistībā ar Mucenieku patvēruma meklētāju izmitināšanas centra paplašināšanu.
Ministru kabineta sēdē piedalījās arī trīs Mucenieku iedzīvotāju pārstāvji, kuri pauda sašutumu, ka par jaunā izmitināšanas centra būvniecību izlemj tādā veidā, lai varētu apiet iedzīvotāju viedokli. Mucenieku pārstāvji bija piedāvājuši alternatīvu - neizmantotas ēkas pašā Rīgas centrā -, kas krietni samulsināja premjeru Māri Kučinski (ZZS). Iedzīvotāji ir pārliecināti, ka pasliktināsies viņu dzīves kvalitāte un arī kritīsies nekustamo īpašumu vērtība, ministriem norādīja biedrības Attīstības centrs Mucenieki valdes priekšsēdētājs Normunds Vagalis un uzsvēra: «Pēc šādiem lēmumiem cilvēki netic valstij un valdībai.» Biedrības Ropažu novada kaimiņu sadarbība pārstāve Kristīne Ozoliņa apšaubīja izmitināšanas centra jēgu, ja tajā varēs izvietot tikai 80 cilvēku, kas ir tikpat, cik pašlaik Daugavpils izmitināšanas centrā.
R. Kozlovskis minēja, ka ir svarīga centra atrašanās lidostas Rīga tuvumā, lai varētu iespējami ātrāk repatriēt tos, kuriem tiek atteikts bēgļa vai alternatīvais statuss. Viņš arī noliedza, ka šī centra iemītnieki varētu apdraudēt drošību: «Tie nav noziedznieki, un šāda veida iestāde nav saistīta ar cietumu vai izolatoru.» R. Kozlovski atbalstīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kritizējot tieslietu ministra Dzintara Rasnača (NA) ideju aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru izvietot bijušā Šķirotavas cietuma teritorijā. Dz. Rasnačs, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) valdības lēmumu neatbalstīja. Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (NA) atgādināja, ka spriedze iedzīvotāju vidū augs, tāpēc ir svarīgi meklēt iespējas atbalsta pasākumiem. Tam piekrita arī premjers.
Valdība vakar pieņēma vēl kādu svarīgu lēmumu bēgļu krīzes risināšanai - Latvija iemaksas bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai veiks pa gadiem saskaņā ar noteiktu grafiku. Līdz šā gada ceturtajam ceturksnim Latvijai jāveic pirmā iemaksa - 1 038 315 eiro. Jau ziņots, ka ES un Turcija vienojušās par sākotnējo finansiālo palīdzību bēgļu uzturēšanai Turcijas teritorijā triju miljardu eiro apmērā.