Baltijas pārmaiņu vadītājus vieno pozitīva attieksme pret dzīvi, dzīvesprieks un optimisms, kas, iespējams, ir svarīgākā viņu panākumu atslēga, kā arī ticība saviem spēkiem un pārliecība, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un tās izdosies, spēja pārliecināt par to visas iesaistītās puses un būt līderiem. Salīdzinājumā ar rietumvalstu uzņēmumu vadītājiem Baltijas valstīs uzņēmumu vadītāji ir daudz elastīgāki, vairāk orientēti uz rīcību un rezultātu sasniegšanu, turklāt ir proaktīvi un atvērti jaunu lietu izmēģināšanai. Savukārt galvenie Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju trūkumi ir dažādas komunikācijas problēmas, piemēram, tendence nedalīties ar sev pieejamo informāciju, izvairīšanās runāt un prezentēt negatīvus darbības rādītājus. Bieži trūkst arī spējas plānot ilgtermiņā un saskatīt kopainu, prasmes kopīgos projektos sadarboties un iesaistīt kolēģus no citām struktūrvienībām.
Baltijā ir labi «krīzes vadītāji»
Baltijas uzņēmumu vadītāji ir labi «krīzes vadītāji», lieliski prot tikt galā ar dažādām krīzes situācijām, viegli piemērojas pārmaiņām un ir orientēti uz īstermiņa mērķu sasniegšanu un peļņas gūšanu. Bet, salīdzinot ar citu Eiropas valstu uzņēmumu vadītājiem, Baltijas pārstāvjiem trūkst stratēģiska ilgtermiņa redzējuma un zināšanu un prasmju, kā izstrādāt attīstības vīziju turpmākajiem 5-10 gadiem. Šādi secinājumi izriet no pētījuma Pārmaiņu vadības pieredze Baltijas valstīs 1998-2009, ko veicis augstākā līmeņa personāla atlases uzņēmums Amrop.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.