Bāriņtiesā Guntaram un viņa sievai ieteica divus risinājumus. Pirmkārt, sieva varot vērsties tiesā un no bijušā dzīvesbiedra - bērna tēva - piedzīt uzturlīdzekļus. Otrkārt, lai saņemtu nodokļu atvieglojumus, Guntars varot bērnu adoptēt.
Negrib atņemt tēti
Par pirmo ceļu viņš spriež: «Tas šķiet loģisks, bet mana alga un iespējamie nodokļu atvieglojumi sanāk lielāki, nekā valsts var iedot no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, kas ir tikai 30 latu mēnesī.» Viņa sieva tagad nestrādā. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir 63 lati par katru apgādībā esošu bērnu, to var piemērot tikai viena vecāka ienākumiem.
Adoptēt bērnu Guntars nevēlas, tas nozīmētu atņemt meitenei tēti. «Reizēm viņš meitai piezvana. Taču tiklīdz sāk ar viņas mammu runāt par naudas jautājumiem, tā tikai sola - viss būs, būs. Bet nekā nav,» saka Guntars. Viņš vēl nav izlēmis, kā rīkoties.
Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktores vietniece Līga Āboliņa Dienai par bērna adopcijas kā risinājuma piedāvāšanu izsakās kritiski - «ja bērnam ir abi vecāki, turklāt bērna tēvs ar bērnu tiekas, kontaktējas, uztur personīgas attiecības, tad tādu priekšlikumu var uzskatīt par absurdu». Viņa iestājas par otro bāriņtiesas ieteikto risinājumu.
«Ja vecāks ir bezdarbnieks un nevar nodrošināt tiesas piespriestos uzturlīdzekļus, otram vecākam ir tiesības vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fondā (UGF), lai vecāka nemaksātāja vietā uz to laiku, kad bērniem uzturlīdzekļi netiek nodrošināti, par to noteiktā apmērā parūpētos valsts,» skaidro L. Āboliņa. Tas nozīmē, ka tēva vietā uzturlīdzekļus izmaksā UGF. Par bērnu, kas jaunāks par septiņiem gadiem, - 30 latu mēnesī, par vecākiem bērniem - 35 latus. Pēc tam valsts izmaksāto naudu piedzen no parādnieka. Kā Diena uzzināja UGF, 2009. gadā krietni vairāk sieviešu vērsušās tiesā nekā 2008. gadā, no fonda izmaksāti vairāk nekā 10, 7 miljoni latu.
L. Āboliņa arī piebilst: vīram ir tiesības saņemt nodokļa atvieglojumus par nestrādājošu laulāto, ja gadījumā bērnu māte nestrādā.
Sola lielākas atlaides
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis gan kā iespējamu risinājumu Guntaram min iespēju saņemt nodokļu atvieglojumus gadījumā, ja sieva nestrādā un bērna tēvs finansiāli par bērnu nerūpējas. Esot jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā, kas darba devējam izsniegs atbilstošu apliecinājumu. Te gan jāpiebilst - tiesas ceļā būtu jāpierāda tas, ka no bērna tēva nav iespējams piedzīt uzturlīdzekļus, ar parastu iesniegumu nepietiek.
LM izstrādātajā Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017. gadam projektā ir paredzēts paaugstināt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu, paredzot, ka tā apmērs veido 50% no mēneša minimālās algas. Tā varētu sniegt valsts atbalstu tieši ekonomiski aktīviem vecākiem, «jo nodarbinātība ir galvenais faktors, kas nodrošina ģimenes sociālo un ekonomisko integrāciju sabiedrībā,» saka L. Āboliņa.
LM arī ierosinājusi FM diferencēt nodokļa atvieglojumu atkarībā no bērnu skaita ģimenē, proti, daudzbērnu vecākiem tas varētu būt lielāks. Arī vairāki politiskie spēki pirms vēlēšanām sola palielināt neapliekamo minimumu par katru apgādājamo, atsevišķas partijas īpaši vēlas atbalstīt ģimenes, kurās ir vismaz trīs vai četri bērni.