Lai gan minētajā bērnudārzā bez pamata programmas tiek īstenotas vēl divas speciālās pirmsskolas izglītības programmas - bērniem ar valodas un fiziskās attīstības traucējumiem -, Māras vecāki no R. Gabaliņas bija spiesti dzirdēt vārdus «mūsu bērnudārzs domāts normāliem bērniem» un norādījumu, ka mazajai meitenei būtu jāuzturas mājās vai jāmeklē cita - viņas veselības stāvoklim piemērotāka - izglītības iestāde. «Mārai vajadzīga cita programma - ar jauktiem attīstības traucējumiem -, tāds ir medicīniskās komisijas atzinums. Viņai vajadzīgs speciāls aprīkojums, speciālas telpas un pedagogi,» savu rīcību Dienai attaisnoja R. Gabaliņa, piebilstot: «Un vispār man ir ļoti žēl, ka jūs mani esat ļoti pazemojuši.»
«Tas ir absurds! Jaukti attīstības traucējumi ir ļoti viegla diagnoze, pēc satura tiem bērniem jāapgūst viss tas pats, ko apgūst pārējie. Varbūt vairāk vajadzīgs atbalsts un palīdzība, bet ir nepieņemami, ka trīs ar pus gadu vecu bērnu pirmsskolas izglītības iestāde neņem pretī, aizbildinoties, ka viņiem ir citas speciālās izglītības programmas,» sašutumu pauž VISC Speciālās izglītības nodaļas vadītāja M. Reigase. Speciāliste skaidro, ka atšķirības starp konkrētā bērnudārza programmām un meitenei nepieciešamo ir minimālas. «Tā kā iesaistītās puses personīgi nepazīstu, grūti spriest, kāpēc šāda situācija radusies. Taču skaidrs, ka tie lielākoties ir personīgas dabas iemesli, - bērnudārza vadība vienkārši negrib un meklē aizbildinājumus, bet es neredzu nevienu objektīvu iemeslu,» piebilst M. Reigase.
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris (RP) sola, ka situācijai tikšot rasts risinājums: «Vienkāršākais jau būtu izdot rīkojumu kādu atlaist vai sodīt, bet droši vien viņiem vienkārši nebija pieredzes, vai pedagogi tīri psiholoģiski nebija gatavi. Esmu pieprasījis paskaidrojumus no bāriņtiesas, sociālā dienesta, bērnudārza vadītājas, runājis arī ar vecākiem, bet vēl jāsagaida Izglītības kvalitātes valsts dienesta un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas slēdziens.»
Tikmēr M. Reigase atklāj, ka pašvaldību bērnudārzi mēdz piekopt shēmas, lai pedagogi varētu saņemt piemaksas vai arī lai viņu pilno algu segtu valsts, nevis pašvaldības budžets: «Daudziem pirmsskolas vecuma bērniem var atrast problēmas ar valodas attīstību, piemēram, neizrunā kādu skaņu vai vēlu sāk runāt. Speciālo programmu piemērošana pirmsskolas vecuma bērniem ir pašvaldību medicīniski pedagoģisko komisiju ziņā, bet tajās reizēm ir speciālisti, kas strādā arī bērnudārzos un tāpēc ir ieinteresēti veidot speciālās izglītības grupiņas ar valsts finansētu pedagogu atalgojumu.» M. Reigase min gadījumu, kad pašvaldībā vienā dienā izvērtēti 80 bērnu un visiem iedota viena diagnoze, piemērojot vienu un to pašu speciālās izglītības programmu: «Tas izskatās aizdomīgi. It kā ar copy-paste būtu saliktas diagnozes, tā nokomplektējot daudzas speciālās izglītības grupas. To nevar nosaukt par sistēmu, bet pašvaldību iesniegtajās atskaitēs līdzīgas ainas parādās.»
Izglītības un zinātnes ministrijas dati rāda, ka 124 pašvaldību dibinātos bērnudārzos tiekot īstenotas teju 300 speciālo pirmsskolas izglītības programmu. Iespējams, valsts naudas kāre tajās ir iemesls, kāpēc Latvijā par vēlamo uzskatītā iekļaujošā izglītība joprojām lielā mērā ir teorētiska.