Kopumā LK kontos pašvaldību līdzekļi ir vairāk nekā 15 miljonu latu apmērā, Diena uzzināja Finanšu ministrijā. Otrdien Saeima noraidīja opozīcijas iesniegto lēmuma projektu par uzdevumu Ministru kabinetam (MK) izstrādāt pasākumu plānu iedzīvotāju, pašvaldību, privāto uzņēmēju, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību interešu aizsardzībai saistībā ar LK finanšu situāciju, to nododot izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu nodokļu komisijā. Lēmumprojektu Saeimā bija iesnieguši 34 Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Saskaņas centra (SC) deputāti, kas uzskatīja, ka daudzi jautājumi LK sakarā palikuši neatbildēti. Otrdien LNT raidījumā 900 sekundes deputāts Uldis Augulis (ZZS) skaidroja, ka šis likumprojekts attiektos arī uz iespēju pašvaldībām saņemt garantētās kompensācijas no NGF. Abu opozīcijas partiju deputāti arī iesnieguši pieprasījumu izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par LK.
Saeimas Budžeta un finanšu nodokļu komisijas vadītājs Jānis Reirs Dienai pastāstīja, ka komisija vispirms spriedīs par konkrēto priekšlikumu. «Ir likumi, normatīvie akti, kuros nevar un nevajadzētu iejaukties ar Saeimas lēmumiem,» teica J. Reirs. Viņš arī norādīja - pašvaldībām, kas LK problēmu dēļ nonākušas finanšu grūtībās, ir iespējas saņemt īstermiņa aizdevumu no Valsts kases, četras pašvaldības šo iespēju jau ir izmantojušas.
Garantētās kompensācijas toties attiecas uz pašvaldību uzņēmumiem. Ap 100 pašvaldību kapitālsabiedrībām kopumā LK kontos palikuši 9,5 miljoni latu, taču tikai piecpadsmit no tām noguldījumi pārsniedz garantētās noguldījumu kompensācijas, to vidū ir pieci Rīgas pašvaldības uzņēmumi - Rīgas satiksme, Rīgas meži, Rīgas namu pārvaldnieks, Rīgas centrāltirgus un Rīgas ūdens.