Roberts Ķīlis
Sociālantropologs
Diezgan skaidrs, ka pilsētu nemieri kļūst par regulāru un sagaidāmu parādību. Šādas aktivitātes sakņojas ilgāka laika sociālekonomiskā neapmierinātībā. Arī Latvijā jāskatās sociālās neapmierinātības rādītāji un jānovērš iespēja, ka kaut kas tāds varētu notikt. Es valdības vietā izveidotu speciālu grupu ar uzdevumu izvērtēt, ko darīt šādā situācijā un kas ir tās lietas, kuras Latvijā varētu novest līdz šādai situācijai. Grupai vajadzētu saprast, kādi preventīvie pasākumi ir veicami.
Ints Ķuzis
Valsts policijas priekšnieks
Vienmēr ir jāatceras, ka šādas lietas var būt. Ja uztveram šādus grautiņus kā noziegumu, nozieguma pamatā vienmēr ir kādi sociālekonomiskie aspekti. Arī Latvijā ir šādas problēmas, tāpēc jārēķinās, ka tas var notikt. 13. janvāris mums bija mācība, jo līdz šim uzskatījām, ka Latvijā nekas tāds nevar būt.
Aivita Putniņa
Sociālantropoloģe
Tā ir specifiska britu situācija, jo Londonā grautiņi ir periodiski atkārtojušies, un atšķiras tikai mērogi. Tie lielākoties ir jauni vīrieši, kuriem skolā neveicas un neinteresē mācības. Latvijai ar to diez vai ir sakars. Latvijā šādu jauniešu ir mazāk, un mums tomēr tradicionāli ir dažādas ārpusskolas nodarbības un interešu pulciņi. Britu jaunieši apzinās, ka viņiem nav ko zaudēt. Latvijā zākāsies virtuvē, bet ir ārkārtīgi maza varbūtība, ka tas varētu pārvērsties masu nemieros.
Klāvs Sedlenieks
Sociālantropologs
Londonas notikumi izskatās līdzīgi 1995. gadam Brikstonā. Policijas iecirknī kāds bija nomiris un teica, ka policisti ir vainīgi, tādēļ sākās grautiņi. Tā ir tradicionāla protesta forma Anglijā. Mums nav ko uztraukties. Latvijā vajadzīgas vairākas sakritības, kas varētu izvilināt cilvēkus ielās, - no vienas puses, neapmierinātība ar ekonomisko situāciju, no otras, neapmierinātība ar politisko situāciju un, no trešās, nepareizas rīcības gadījums. Ja tie sakristu, varētu gaidīt kādus nemierus.