Piesārņojums ir un būs
«Piesārņojumu varētu novērst tikai tad, ja visi pārietu uz elektriskajām mašīnām. Bet tāpat būtu putekļi no riteņiem,» Dienai ironizē Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta eksperts Jānis Kleperis. «Pilsētvidē noteikta piesārņojuma pakāpe būs vienmēr,» piekrīt arī Veselības inspekcijas (VI) eksperte, higiēnas ārste Maija Šnepste.
Aptaujātie eksperti gan atzīst, ka piesārņojumu var un ir nepieciešams samazināt. Tomēr vienlaikus atgādina, ka rūpnīcas un transports ir neatņemama ekonomiski aktīvas pilsētas sastāvdaļa. Tāpat gaisa kvalitāte ir cieši saistīta ar iedzīvotāju ekonomisko labklājību - mazturīgie iedzīvotāji brauc ar vecām, videi nedraudzīgām automašīnām. Un, kā var secināt no Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2014. gada sākumā tikai desmitā daļa no vairāk nekā pusmiljona Latvijā reģistrēto auto bija jaunāki par pieciem gadiem. «Tagad drusku atkopjamies no krīzes - mašīnu paliek vairāk,» piesārņojuma pieauguma tendenci pēdējos gados apraksta J. Kleperis. Zemākais piesārņojuma līmenis bija 2009.-2011. gadā.
EK pārstāvji norāda, ka gaisam īpaši kaitīgas ir dīzeļdzinēja automašīnas. Latvijā, kā rāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati, 2015. gada sākumā bija reģistrētas 305 612 dīzeļdzinēja automašīnas, bet gaisam draudzīgākās benzīna - 300 124.
Tomēr visa vaina nav noveļama tikai uz automašīnām. Pagājušā gada nogalē Eiropas Vides aģentūra (EVA) nāca klajā ar apgalvojumu, ka ES rūpnīcas ik gadu nodara vairākus miljardus eiro lielus zaudējumus - pasliktinot gaisa kvalitāti, izraisa pāragru nāvi, darba spēju samazināšanos un lauksaimniecības ražas sarukumu. Gaisa piesārņojums un siltumnīcefekta gāzu izmeši no elektrostacijām, naftas pārstrādes rūpnīcām un metālapstrādes 2012. gadā vien izmaksāja no 59 līdz 189 miljardiem eiro. Turklāt slikta gaisa kvalitāte rada apburto loku - mazāk turīgie iedzīvotāji pērk sliktākus auto un lej lētāku degvielu, kā rezultātā gaisa kvalitāte vēl vairāk pasliktinās, nelabvēlīgi ietekmējot veselību un samazinot darba spējas, kas savukārt ietekmē gan individuālo, gan valsts ekonomiku.
Rīga cīnās
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere Dienai pauda pārliecību, ka Rīgai ir iespējams sasniegt EK direktīvās noteikto gaisa kvalitātes līmeni, un tas arī uzlabotu pilsētas un valsts tēlu, jo tīrs gaiss ir «kvalitātes zīme, ko eiropieši novērtē». Pēc EK brīdinājumiem RD izstrādāja programmu gaisa kvalitātes uzlabošanai. Viens no risinājumiem bija velosipēdu un elektromobiļu, kā arī ar ūdeņradi darbināmo spēkratu ieviešana. Plāns paredzēja arī darbu pie transporta plūsmu optimizēšanas un ielu mitrās uzkopšanas.
Taču lielāko piesārņojuma daļu rada privātais transports - Vidzemes Elektrotehnikas fabrikas (VEF) pērn veiktā pētījuma Smalko daļiņu PM10 sastāva un morfoloģijas analīze un zonējuma kartes izstrāde Rīgai secinājumos minēts, ka apmēram 70% no piesārņojuma rada automašīnas. To Dienai apstiprināja arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) eksperte Aiva Eindorfa. Kā piemēru viņa minēja 2005. gada ASV prezidenta vizīti, kad satiksme daudzās pilsētas ielās tika slēgta un pēc tam mērījumi uzrādījuši ļoti labus rezultātus. Tikmēr VARAM bažījas, ka Rīgas satiksmes (RS) lēmums no 1. marta paaugstināt sabiedriskā transporta cenas var piespiest rīdziniekus vēl biežāk braukt ar saviem auto.
Eiropā neesam vienīgie
Taču neesam nedz vienīgie, nedz sliktākajā situācijā: 2014. gada martā Parīzē neparasti siltā laika dēļ smogs kļuva tik biezs, ka uz trim dienām tika izsludināta bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā. Toreiz eksperti Parīzi salīdzināja ar Pekinu - piesārņotāko pilsētu pasaulē. Savukārt Milānā 2011. gada oktobrī kādā svētdienā aizliedza privāto auto satiksmi, bet Brisele uz laiku ierobežoja ātrumu līdz 50 km/h. «Gaisa kvalitātes problēmas ir pilnīgi visās lielpilsētas. Tie tiesvedības draudi ir izteikti 17 Eiropas valstīm,» uzsver RD vides eksperts, piebilstot, ka EK «draudus» saņēmušas vairākas pilsētas arī Vācijā, Anglijā, Itālijā un Spānijā.
Latvijā melnā zona ir tikai Rīgā. «Kopš 2010. gada nevienā no citām Latvijas pilsētām nav novērots piesārņojums, kas pārsniedz pieļaujamās normas,» norāda A. Eindorfa, ironizējot, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, «Latvijai vēl ir kur augt».
Sliktie putekļi
Gaisa kvalitātes indeksu aprēķina pēc četru dažādu gaisa piesārņotājvielu - putekļu jeb mazo daļiņu (PM10), sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda, ozona un benzola - vidējās koncentrācijas, nosakot indeksu no 0 līdz 200. Ja indekss ir līdz 150, tad gaiss tiek atzīts par vidēji labu; ja indekss ir lielāks - par sliktu.
Patlaban par vienu no lielākajiem draudiem visā pasaulē tiek atzīti putekļi, un tieši par šo daļiņu koncentrāciju gaisā EK brīdinājusi arī Latviju. «Tā saucamie ļoti smalkie putekļi var nonākt plaušās un izraisīt plaušu darbības izmaiņas un plaušu funkciju traucējumus,» riskus, ko rada PM10 un dažkārt atsevišķi izdalītās vēl mazākās PM2,5, Dienai attēlo VI eksperte M. Šnepste. Elpošanas orgānu saslimšana var iedarboties tālāk uz sirds un asinsvadu sistēmām.
PM10 daļiņas pēc Eiropas standartiem 24 stundu laikā nedrīkst pārsniegt 50 mikrogramus uz kubikmetru. Kā izpētīja Diena, saskaņā ar LVĢMC mājaslapā publiskotajiem datiem kopš šī gada sākuma, piemēram, Brīvības ielā šī pieļaujamā diennakts norma pārsniegta septiņas reizes, bet 2014. gadā - 70 reizes, divas reizes vairāk, nekā pieļauj EK direktīva.