Pretēji pirms mača izteiktajām prognozēm, ka vairāku malējo pussargu izsaukšana uz izlasi šim mačam nozīmēs spēlēšanu ar diviem vīriem katrā flangā, sarkanbaltsarkano galvenais treneris Marians Pahars sākumsastāvā sūtīja trīs centra aizsargus un visu flangu nosedzošus vīrus: Vladislavu Gabovu labajā malā un Antonu Kurakinu - kreisajā. Pēdējam tā bija debija Latvijas valstsvienībā. Vidējā līnijā galvenā diriģenta loma tika uzticēta Artūram Zjuzinam, ar kuru nākamajā kvalifikācijas ciklā pamatoti tiek saistītas lielākas cerības nekā ar veterānu Juri Laizānu, bet Aleksandram Fertovam un Ritvaram Ruginam bija jārūpējas par bumbas atņemšanu pretiniekiem un līdzdarbošanos uzbrukumos. Uzbrukuma līnijā bez pārsteigumiem - Artjoms Rudņevs, kuram ir Vācijas bundeslīgas pieraksts, un uzlecošā zvaigzne Valērijs Šabala. Izlasē gūto vārtu ziņā gan 19 gadus vecais rīdzinieks ir uzlēcis jau augstāk nekā Rudņevs, bet viņam atšķirībā no daugavpilieša priekšā vēl vairāki pakāpieni karjerā.
Tiesa, šoreiz smailē bija Šabala, bet Rudņevs darbojās vairāk laukuma dziļumā. Spēles sākumā abas komandas centās apstiprināt savas ambīcijas uz iniciatīvu, un šajā elementā pārāki bija maķedonieši. Latvijas izlase spēlēja ļoti kompakti, visiem desmit laukuma spēlētājiem atrodoties savā laukuma pusē, kad maķedonieši vēla uzbrukuma viļņus. Diez ko lieli gan tie nebija, taču pēc gandrīz pusstundas mājinieki izvirzījās vadībā.
Nonākuši iedzinējos, Latvijas futbolisti centās aktivizēties. Pāris reižu veiksmi ar tālsitieniem izmēģināja Rudņevs, bet tie drīzāk atgādināja Krievijas izlases uzbrucēja Aleksandra Keržakova principu «situ, situ un sitīšu» - paša pozīcija sitienam nebija tik laba, bet partnerus nemeklēja. Redzot, kā Artjomam nesekmējas ar piespēļu precizitāti laukuma vidusdaļā un pie sava soda laukuma pēc standartsituācijām, varbūt tas pat bija pareizi.
Kopumā Latvijas izlase cerēja uz centrējumiem, kurus gan pārsvarā nolasīja Maķedonijas aizsargi, un standartsituācijām. Otrajā puslaikā Latvijas izlase sāka aktīvāk presingot pretinieka laukuma pusē, piespiežot maķedoniešus biežāk kļūdīties. Un par centību viesi tika atalgoti ar veiksmi. Maķedonijas izlases aizsargs, mēģinot pārtvert piespēli, raidīja bumbu savos vārtos. Pretējā gadījumā nesen uz maiņu laukumā nākušais Eduards Višņakovs izietu uz randevu ar Maķedonijas vārtsargu Tomi Pahovski.
Tiesa, veiksme atdeva parādu maķedoniešiem, kad strīdīgā epizodē uz Andra Vaņina sargātajiem vārtiem tika piešķirts 11 metru soda sitiens, ko mājinieki realizēja. Latvija spēles beigās vairāk kontrolēja bumbu, bet līdz reālām vārtu gūšanas iespējām tā arī netika - zaudējums ar 1:2.