Latvijas sporta spēļu vēsturē nav biežas situācijas, kad izslēgšanas cīņām varam sākt gatavoties jau vienu, kur nu vēl divas spēles pirms to sākuma, tāpēc nav arī pieredzes, kā šādās situācijās rīkoties vislabāk. Vieni baksta ar pirkstu turnīra tabulā un paģēr uzvaras arī «nenozīmīgajās» spēlēs, lai ceturtdaļfinālu sāktu no nosacīti vieglākā zara un neizlaistu no rokām uzvaras pavedienu. Otri novērtē komandas soliņa garumu un līderu enerģijas resursus un aicina tos pietaupīt, lai varētu izšaut ceturtdaļfinālā.
Izšķiroties par labu līderu pietaupīšanai, spēcīgs arguments ir Latvijas izlases trenerim Georgam Dikeulakam. Viņš gan nesaka neko jaunu - jebkura no otras grupas labāko kvarteta būs spēcīga, taču jebkurai no tām ir savi trūkumi, kurus jācenšas izmantot. Šādā situācijā tiešām nav starpības, vai ceturtdaļfinālu sākam kā pirmie vai kā pēdējie. Galvenais, lai paši esam gatavi.
Turklāt jāņem vērā, ka, bēgot no E grupas pirmo vietu ieguvušajiem vilkiem, varam uzskriet lācim, jo arī otrā grupā ir ne mazāk spraiga cīņa, kas ceturtajā vietā var atstāt vienas no galvenajām favorītēm - krievietes. Nav šaubu, ka lielās kaimiņvalsts komanda pēc klupieniem pamatsacensībās pratīs noskaņoties izšķirošajām cīņām, jo par olimpisko ceļazīmi jau cīnās arī tā.