Tas nozīmē, ka ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu valsts bērnu aprūpē uzsāk jaunu ceļu, īstenojot dažādus alternatīvus un ģimeniskai videi pietuvinātus bērnu aprūpes pakalpojumus. Savukārt valsts budžeta līdzekļu ietvaros paredzēts pārskatīt valsts atbalsta sistēmu. Tādējādi plānots sekmēt audžuģimeņu, viesģimeņu kustību, aizbildnību un citus pasākumus, lai maksimāli samazinātu bērnu skaitu aprūpes institūcijās, vienlaikus tās pārveidojot kā atbalsta centrus.
LM plāno pilnveidot audžuģimeņu un aizbildņu mācību programmas, kā arī ieviest adoptētāju apmācības, pārskatīt finansējuma apjomu aizbildņiem un audžuģimenēm tām uzticēto funkciju nodrošināšanai, paredzot, ka pabalsts bērna uzturam nav mazāks par divkāršu minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam neatkarīgi no tā, vai aprūpi nodrošina aizbildnis vai audžuģimene. Paredzēts arī pārskatīt atlīdzības apmērus un nosacījumus aizbildnim un audžuģimenei par pienākumu veikšanu. Izvērtēs arī sociālo garantiju nodrošināšanu un nepieciešamību izveidot profesionālo audžuģimeņu institūciju. Saskaņā ar starptautiskajiem bērnu tiesību standartiem jaunāka vecuma bērnu, t. i., bērnu līdz trīs gadu vecumam, ievietošana aprūpes institūcijās ir uzskatāma par bērnu tiesību pārkāpumu. Līdz ar to, izvēloties ārpusģimenes aprūpes formu, maziem bērniem ir jābūt nodrošinātai aprūpei ģimeniskā vidē. 2013. gadā LM izstrādāja Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, plānojot būtiski samazināt bērnu skaitu institūcijās, primāri vēršot uzmanību uz to, lai bērni līdz trīs gadu vecumam ilgstoši neatrodas bērnu sociālās aprūpes institūcijās.* Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste