Krāvums atpūtai
Sagruvusī veikala ēka Zolitūdē tika uzbūvēta ļoti strauji - celtniecība sākta 2010. gada septembrī, bet jau nākamā gada novembrī tur notika Maxima XXveikala atklāšana. Šī bija pēc īpašnieku pasūtījuma SIAHomburg Zolitudearhitektu birojaKubs projektētās ēkas pirmā kārta, kam pēdējos gados blakus tika izbūvēts 12 stāvu daudzdzīvokļu nams. Tur traģēdijas brīdī esot veikti pēdējie iekštelpu apdares darbi. Tāpat strādnieki vairākas dienas pirms notikušā pēc arhitektu skicēm uz iepirkšanās centra jumta izveidoja dārzu daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju atpūtas vajadzībām. Tur jau bija ieklāti betona bruģakmens celiņi, dekoratīvie oļi, kūdras substrāts, kur bija paredzēts sēt zālienu, kā arī atsevišķās vietās iestādīti krūmveida augi. Lietus, kas lija dienu pirms traģēdijas, visu šo klajumu varēja padarīt krietni smagāku. Savukārt uz tās jumta daļas, kas iegruva pirmā, bija izveidots bērnu spēļu laukums ar smilšu kasti. Tieši šajā jumta vietā vēl pirms veikala ēkas nodošanas ekspluatācijā bija izcēlies ugunsgrēks, un tas, ka pēc tā jumta konstrukcijas, iespējams, netika kvalitatīvi atjaunotas, tiek minēts kā viens no traģēdijas iemesliem. Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvji, traģēdijas dienas vakarā pārbaudot notikuma vietu, uz neiegruvušajām jumta konstrukcijām konstatēja vēl papildu būvmateriālus - bruģakmens paletes un beramā maisījuma iepakojumus.
Neesot taupījuši
Projekta pirmās kārtas celtniecības laiks sakrita ar ekonomiskās recesijas dziļāko posmu, taču to, ka būtu taupīts uz celtniecības materiāliem, ēkas būvnieka SIARe & Re tehniskais direktors Aldis Gulbis noliedz, norādot, ka darbi tikuši veikti saskaņā ar būvatļauju. Projekta būvuzraugs Markuss Molls no SIACMConsultingpiebilst, ka izmantotie būvmateriāli atbilduši būvprojekta specifikācijā noteiktajām prasībām: «Par to var pārliecināties aktos, tāpat arī būvdarbu žurnālos, kuros fiksēts katrs būvniecības posms un uzskaitīti izmantotie celtniecības materiāli.» Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, jautāts, vei nepastāv iespēja, ka būvdarbu žurnālos ierakstītais atšķiras no faktiskā, atbild, ka viss atkarīgs no būvuzņēmēju godaprāta: «Katra tāda mānīšanās ir rupjš likuma pārkāpums.» M. Straume norāda, ka izmantoto materiālu kvalitāti un atbilstību prasībām varēs noteikt, veicot gruvešu izpēti, un to LBS, tāpat kā policija, izdarīšot jau tuvākajā laikā.
Atbildība būvnieku pusē
Arī šīs, tāpat kā ikvienas citas, ēkas būvniecībā bija iesaistītas vairākas puses - būvuzņēmējs un apakšuzņēmēji, pēc A. Gulbja sacītā, kopumā apmēram 20, būvuzraugs, arhitekti, būvkonstruktori, būvvalde - , un šo apstākli SIARe & Repārstāve Mārīte Straume piemin, sakot, ka vaina var būt ikvienā pusē, tāpēc pieņēmumi, kas tiek izvirzīti pirms notikušā apstākļu noskaidrošanas, viņasprāt, uzskatāmi par spekulācijām. Tomēr visas trīs policijas izvirzītās versijas saistītas tieši ar būvnieku atbildību - pārkāpumi pieļauti projekta izstrādē, pārkāpumi notikuši būvniecības laikā, vai arī jumta konstrukciju pārslodze notikusi zaļā jumta izbūves laikā.
Celtnes būvkonstruktora SIAHND GrupaīpašnieksIvars Sergets norāda, ka jumtam paredzētā noslodze bijusi 1,5 tonnas uz kvadrātmetru. Ņemot vērā jumta platību, tam bijis jāiztur 6000 tonnu smagums. A. Gulbis apgalvo, ka iepriekšējās ziemās sniegs no veikala jumta neesot tīrīts un tas esot pierādījums, ka jumts varēja izturēt pietiekami lielu svaru. Taču Mārtiņš Straume piebilst, ka nav korekti salīdzināt traģēdijas brīdī uz jumta esošo slodzi ar sniegu: «Izbūvētā ziemas dārza slodze nebija izkliedēta pa visu perimetru, kā tas ir sniega gadījumā.» Ēkas jumtu būvēja SIA Tomex, labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus uz tā veica SIAGartens, bet ēkas metāla konstrukcijas cēla SIA Vikom Industry.A. Gulbis sestdien izteicās, ka, viņaprāt, pie vainas ir tieši nekvalitatīvās metāla konstrukcijas, savukārt I. Sergets norādīja, ka uz jumta novietotais smagums bijis neatbilstoši liels. Projekta arhitekte Zane Kalinka uz tikšanos ar mediju pārstāvjiem bija ieradusies sēru drānās un bilda vien: «Pārcilājām visus rasējumus, cik vien varējām, pilnīgi nesaprotami, kā tas varēja notikt.»
Viens no projekta būvuzraugiem Mārtiņš Draudiņš, stāstot par tā celtniecības gaitu, žurnālamLatvijas Būvniecībaatklāja, ka SIAMaxima Latvijasavam biznesam paredzētās ēkas tapšanas gaitā izstrādāja jaunu dizaina standartu, tāpēc būvniekiem īsos termiņos daudzas lietas nācies pārtaisīt: «Materiālu piegādes, kas parasti notiek trijos mēnešos, sasprindzinājuma pilnā režīmā notika mēneša laikā.»
Attīstības mikrorajons
No vienas muižas ar nosaukumuSolitude, kas tulkojumā no franču valodas nozīmē «vientulība», Zolitūde pagājušā gadsimta 80. gados līdz ar straujajiem blokmāju celtniecības tempiem kļuva par vidēja lieluma Rīgas mikrorajonu. Otro izaugsmes vilni tajā aizsāka jauno projektu būvniecība. Lidostas, Jūrmalas tuvuma un attīstītās infrastruktūras dēļ šī apkaime kļuva pievilcīga arī ārvalstu investoriem, par dzīvojamām platībām tajā sāka interesēties citu valstu lidsabiedrības, lai varētu izmitināt savus darbiniekus. Iespējams, uz ātru peļņu cerēja arī sagruvušās celtnes īpašnieks ārvalstu investors SIAHomburg Zolitude, kas projektā Rīgā, Priedaines ielā 20, ieguldīja gandrīz desmit miljonus latu. Gandrīz puse no šīs summas par darbu tika SIARe & Re.