Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs atklāj, ka jau labu laiku objektos novēro strādnieku trūkumu: «Veselas brigādes iet prom no objektiem. Bijām nesen vienā skolā sestdienā, un būvdarbu palīgs nāk pretī gluži vai raudādams - esot sarunājuši, ka, ja būs labi laikapstākļi, brigāde atnāks, bet neatnāca.» Spriežot par šādas rīcības iemesliem, O. Burovs ir pārliecināts, ka visbiežāk viss balstās tieši uz neapmierinošo atalgojumu, proti, brigāde atrod objektus, kur maksā labāk, nevis «vienkārši piedzeras un neatnāk uz darbu».
Arī būvfirmas Arčers vadības padomnieks Imants Akmentiņš zina teikt, ka strādnieku trūkums tieši saistāms ar zemo atalgojumu nozarē: «Būvnieki, kas jau gadiem cīnās par valsts un pašvaldību pasūtījumiem, ir zem spiediena, jo uzvar piedāvājums ar zemāko cenu, nevis labāko kvalitāti. Jāatrod veidi, kā ietaupīt. Tāda diemžēl ir realitāte, gadu gaitā speciālisti vienkārši pārkvalificējas vai dodas ārpus valsts. Meklējot veidus, kā ietaupīt, nevar noturēt cilvēku vai investēt viņa izaugsmē.» Kā risinājumu viņš min grozījumus, kas iepirkumu konkursos ļautu uzvarēt saimnieciski izdevīgākajiem, nevis lētākajiem piedāvājumiem, tas būvniecībai beidzot ļautu iziet no apburtā loka, pacelt cenas un motivēt strādniekus.
O. Burovs norāda, ka uzņēmēji cīnās, kā māk, tajā skaitā piesaistot ārvalstu strādniekus: «Mums ir informācija par celtniekiem no Ukrainas. Viņi strādā fasādes darbus un, starp citu, dara to ļoti kvalitatīvi, turklāt ir gatavi strādāt brīvdienās un ārpus ierastā darbalaika. Viņu vienīgais mērķis, tāpat kā mūsu cilvēkiem, kas dodas uz ārzemēm, ir nopelnīt. Pagaidām viņus apmierina mūsu algas, bet nezinu, vai tas ir ilgtermiņa variants.» Viņš pārliecināts, ka arī citiem uzņēmējiem pēc darbarokām jālūkojas ārpus Latvijas. Arī ceļu būves uzņēmuma a/s A.C.B. tehniskais direktors Dzintars Pomers pieļauj iespēju, ka nākotnē nemaz citu variantu nebūs: «Izdevīgāk ir būt bezdarbniekam un saņemt valsts pabalstu nekā strādāt astoņas stundas smaga darba. Mēs gan no ārzemēm vēl nepiesaistām strādniekus, bet ar laiku tas varētu notikt. Mēģinām piesaistīt reģionu iedzīvotājus, piemēram, ja objekts ir ārpus Rīgas, strādniekus meklējam vietējo vidū.» Citās domās gan ir I. Akmentiņš, kurš uzskata, ka ārzemju strādnieki ir «kaķis maisā».
Situācija jau tagad nav iepriecinoša, taču ar bažām būvnieki gaida nākamo gadu, kad sāksies ES fondu apguve un strādnieku trūkumu izjutīs vēl spēcīgāk. «Atsākoties ES finansētajiem projektiem, būs nepieciešams motivēt speciālistus atgriezties strādāt Latvijā. Saspringtie termiņi struktūrfondu apgūšanai veidos būvdarbu sastrēgumu, kas prasīs īsā laikā īstenot lielu apjomu projektu. Šo faktoru ietekmē būvniecības pakalpojumu cenas, visticamāk, varētu sadārdzināties,» uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viņa min, ka būtu racionāli 2017.-2020. gadam plānotos iepirkumus vienmērīgi izdalīt visā periodā, mazinot pieprasījuma radīto spiedienu uz pakalpojuma cenām. Arī O. Burovs ir satraukts, ka 2017. gads nozarei nesīs jaunas klapatas: «Nākamgad ir daudz apjomīgu objektu, piemēram, Mežaparka estrāde, Daugavas stadions. Ja situācija ar būvniekiem paliks tāda pati, būsim tuvu katastrofai.» Tikmēr premjers Māris Kučinskis (ZZS) brīdina, ka sastrēgumam jāgatavojas savlaicīgi, turklāt pavisam noteikti jārēķinās ar darbinieku trūkumu celtniecības nozarē un augstākām būvniecības izmaksām.