Fotogrāfijā redzamais britu čellists Metjū Bārlijs šajā festivālā viesojas nu jau otro vasaru pēc kārtas. Festivāls vakar sākās ar viņa un Krievijas pianista Antona Ļahovska koncertu - vakara meditāciju Mazajā ģildē. 7. jūlijā Metjū Bārlijs muzicēs kopā ar orķestri Kremerata Baltica Lielajā ģildē, savukārt nedēļas nogalē, 9. jūlijā, atkal spēlēs Nakts meditācijas Vecgulbenes muižā. Tās sāksies vienpadsmitos vakarā un turpināsies līdz pulksten septiņiem rītā, viesim pārmaiņus spēlējot gan akustisko, gan elektrisko čellu, dažādu komponistu radīto mūziku un savas improvizācijas.
Neparasts festivāls
«Manuprāt, šis ir ļoti neparasts festivāls. Tādu pērnvasar piedzīvoju pirmo reizi mūžā un jutos ļoti pārsteigts un iedvesmots. Nekad iepriekš arī neesmu spēlējis koncertu, kurš ilgst visu nakti,» viesis stāsta par festivālu, kura nolūks ir sniegt patvērumu no ikdienas steigas un stresa, radīt miera un harmonijas oāzi, kur var ieklausīties skaņās, klusumā, sevī. «Kaut ko līdzīgu pagājušajā gadā uzsāka arī Linkolna centrs, iedibinot Ņujorkā jaunu festivālu Baltā gaisma. Domāju, ka pēc kāda laika pasaulē būs daudz šādas ievirzes festivālu,» viņš prognozē. Šāds festivāls ir kā radīts mūziķim, kuram patīk improvizēt. «Tad gaisotnei telpā ir milzīga nozīme. Šeit spilgtā saules gaismā āra kafejnīcā uz viesnīcas terases es taču spēlētu pavisam citādi. Toties atmosfēra Vecgulbenē ir lieliska rāmām pārdomām, meditācijām.»
Metjū Bārlijs ir slavens ar savu brīvību. Ar uzdrīkstēšanos pārkāpt ierastās robežas, tradīcijas, stereotipus. To viņam palīdz virtuozā čella spēle, apbrīnojamās improvizācijas spējas un atvērtība dažādiem eksperimentiem un citām kultūrām. Tas viss viņam ļauj pietuvoties dziļākai lietu būtības izpratnei. M. Bārlijs ir mūziķis ar neparasti daudzveidīgu karjeru. Viņš apceļojis vairāk nekā 50 valstu ar solokoncertiem un uzstājies kopā ar slaveniem orķestriem pasaules lielākajās koncertzālēs. Viņš vienlīdz komfortabli jūtas, gan improvizējot, ko dara jau vismaz 25 gadus, gan spēlējot čellistu klasisko repertuāru, piemēram, J. S. Baha svītas. Viņš arī mēdz sadarboties ar tradicionālās mūzikas meistariem no visas pasaules, meklējot un atrodot atšķirīgu mentalitāšu un tradīciju saskaņu.
Noslēpumainais spēks
Kopā ar Kremerata Baltica un diriģentu Māri Sirmo Metjū Bārlijs atskaņos Džona Tavenera skaņdarbu Protecting Veil (Sargājošais plīvurs). «Tas ir viens no pasaulē izcilākajiem čella koncertiem,» viņš teic par opusu, kaut arī tajā atšķirībā no citiem instrumentālajiem koncertiem ir pavisam maz nošu. «Toties šim skaņdarbam piemīt liels noslēpums, mistika, īpašs spēks. Pagājušajā nedēļā es Anglijā apciemoju Džonu Taveneru. Mēs pavadījām kopā veselu dienu: es spēlēju un mēs daudz runājām par šī skaņdarba interpretāciju un par mūziku vispār. Viņš ir ļoti jauks cilvēks. Komponēdams Sargājošo plīvuru, viņš bija aizrāvies ar indiešu mūziku. Čellistam tur ir daudz jāimprovizē, un tas ļoti atbilst manai iekšējai pasaulei,» stāsta Metjū Bārlijs.
Metjū Bārlijs dzimis un dzīvo Londonā. Vai māksliniekam ar šādu pasaules uzskatu tīk lielpilsētas skaļajā burzmā? «Par laimi, mūsu māja atrodas ļoti klusā, zaļā Londonas rajonā. Pilsētas trokšņi līdz mums nenonāk. Atverot logu, dzird dziedam putnus,» čellists raksturo vietu, kur iemājojis kopā ar dzīvesbiedri pasaulslaveno krievu vijolnieci Viktoriju Mullovu un bērniem. «Es ļoti mīlu Londonu, īpaši kultūras dzīvi. Taču esmu dzīvojis un ceļojis ļoti dažādās pasaules malās: Jaunzēlandē, Āfrikā un Indijā, kur esmu pabijis desmit reižu, spēlēdams kopā ar ievērojamo sāroda virtuozu Ustadu Amdžadu Ali Khanu. Trīs gadus studēju Maskavā pie profesores Natālijas Šahovskas. Viņa ir žeļeznaja ženščina - dzelžaina sieviete, taču izcila pedagoģe,» viesis pasaka skaidrā krievu valodā.
Ar Viktoriju Mullovu viņš iepazinies, kad vijolniece pārcēlās uz dzīvi Londonā. «Mēdzam spēlēt arī kopā, esam ierakstījuši CD. Mums jau ir trīs kopīgas programmas. BBC Proms koncertsērijā spēlējām mūsdienu komponista Tomasa Lahes jauno dubultkoncertu, mums ir arī čigānu mūzikas programma. Man ļoti patīk spēlēt čigānu mūziku,» atklāj mūziķis. Viņš saspēlējis arī ar džeza mūziķiem, ieskaitot Džūlianu Džozefu un pat leģendāro fusion džezroka ģitāristu Džonu Maklahlinu un pāris reižu uzstājies pat Londonas džeza festivālā. Savukārt čigānu mūzikā viņš iemīlējies pirms 25 gadiem, kad viņam vēl bijusi draudzene no Belgradas. «Mēdzām caurām naktīm braukāt laivā pa upi ar muzicējošiem čigāniem. Turklāt čells ir izcils instruments melanholijai, skumjām. Mūzikas saknes ir dziļi cilvēka dvēselē, sirdī. Tie, kuri mūziku saliek pa plauktiņiem, to dara tikai tāpēc, lai to būtu ērtāk pārdot,» uzskata Metjū Bārlijs.