Šodien, 9. decembrī, atzīmējam ANO Starptautisko korupcijas apkarošanas dienu. Ar nožēlu jāatzīst, ka, par spīti daudzajām politikas iniciatīvām, korupcija visās Eiropas Savienības (ES) valstīs arvien ir nopietna problēma.
Korupcija ir sērga, kas izposta valsti no iekšienes. Tā saēd sabiedrības kultūru, politiku un ekonomiku, apdraudot uzticību demokrātiskām iestādēm, novājinot politiskās vadības atbildību un nereti barojot organizēto noziedzību. Pēc dažām aplēsēm, korupcijas ekonomiskās izmaksas ES ir ap 120 miljardiem eiro gadā, kas ir apmēram 1% no ES IKP. Tas ir daudz vairāk, nekā ES iegulda cīņā pret organizēto noziedzību, terorisma apkarošanā un patvēruma, imigrācijas un robežpolitikā kopā.
Nesen veiktā sabiedriskās domas aptaujā redzam, ka trīs ceturtdaļas eiropiešu korupciju uzskata par nopietnu problēmu savā valstī. Visā Eiropā valda plaša vienprātība par to, ka korupcija eksistē visos valdības līmeņos.
Vissatraucošākais šajos datos ir fakts, ka cilvēki korupciju kopumā uzskata par nenovēršamu un pieņemamu. Vairākums eiropiešu domā, ka no korupcijas nevar izvairīties un tā veido svarīgu sastāvdaļu viņu valsts uzņēmējdarbības kultūrā. Vienīgais pozitīvais ir tas, ka tikai neliela daļa aptaujāto atzīst - paši ir bijuši korupcijas upuri. Tas ir uzmundrinoši, tomēr nemaina faktu, ka 24 no 27 ES dalībvalstīm vairākums cilvēku patiesi uzskata, ka viņu valdības centieni apkarot korupciju nav efektīvi.
Cik reižu mēs esam teikuši, ka ir pēdējais laiks rīkoties? Eiropieši gaida, ka izšķirošos pasākumus veiks valstu valdība, tiesu iestādes un policija. Daudzi politiķi un valsts iestādes korupcijas apkarošanu ir padarījušas par prioritāti, un tas vieš cerību. Tomēr, pat vislabāko nodomu vadīts, ceļš no vārdiem līdz darbiem ir garš. Šķiet, ka problēmu vēl vairāk saasina plaša sabiedrības neuzticība politiķiem. Ja aptaujā uzdod jautājumu, kam viņi vismazāk uzticētos korupcijas lietu izskatīšanā, atbilde skan - politiķiem
Vai tas nozīmē, ka ES šajā jomā nevar būt nekāda loma? Tieši pretēji. Tendences liecina, ka jaunajai ES korupcijas apkarošanas politikai ir potenciāls atbilst sabiedrības bažām un cerībām. Turklāt pašreizējā finanšu un parādu krīze pastiprina vajadzību pēc vēl lielākas caurskatāmības un godīguma valsts izdevumos.
Tas nebūt nenozīmē, ka vajadzīgie likumi jau nav pieņemti. Lielākoties tie ir noteikti ar starptautiskajiem vai Eiropas instrumentiem vai pieņemti, izmantojot valstu iniciatīvas. Piemēram, Eiropas Komisija jūnijā pieņēma dokumentu kopumu korupcijas apkarošanas jomā un izveidoja īpašu ES uzraudzības un novērtēšanas mehānismu. No 2013. gada ES pretkorupcijas ziņojums tiks publicēts reizi divos gados, lai izceltu gan labās prakses paraugus, gan reaģētu uz negatīviem pavērsieniem dalībvalstīs. Drīzumā nāksim klajā ar normatīvo aktu priekšlikumiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju un nepieciešamajiem valsts iepirkuma sistēmas uzlabojumiem.
Korupcija ir sarežģīts jautājums, ko nevar atrisināt tikai ar tiesību aktiem. Mums ir vajadzīga ciešāka tiesu iestāžu un policijas sadarbība, progresīvāka statistika noziedzības jomā un ciešāka kopdarbība krāpšanas apkarošanā Eiropas mērogā. Lielākam uzsvaram uz korupcijas apkarošanu būtu jābūt gan daļai no ES paplašināšanās procesa, gan sadarbībā ar valstīm, kam mēs palīdzam ārpus ES. Bet visvairāk mums ir vajadzīga politiskā vadība un griba, kas visas saistības pārvērstu realitātē.