Vispirms jāvienojas, ka koalīciju ar citu kompozīciju vērtējam nevis emocionālas attieksmes kategorijās, bet modelējot, ko iegūst vai zaudē gan koalīcija, gan ārpus tās nonākušie (pašu izvēles vai citu partiju vienošanās rezultātā). Runa ir par Nacionālo apvienību (NA), jo a) NA turpina noraidīt Āboltiņas kandidatūru premjeres postenim, b) Vienotība, visticamāk, šo kandidatūru uzturēs. Te arī neapskatām faktoru, ka gan jau NA ir cilvēki, kuri atrašanās pie varas vārdā ne to vien spējīgi sagremot.
Paskatāmies no Vienotības interešu (daļēji arī ZZS) viedokļa. Pilnīgi iespējams, ka gana daudzus Vienotībā nokaitinājuši atsevišķu NA pārstāvju publiskie izteikumi, ar kuriem turpināt sadzīvot vienas koalīcijas ietvaros arī liela prieka nav. Plus Latvijas politiskajās aprindās nezūdošā pārliecība, ka partija ārpus t. s. reālās varas zaudē atbalstu - tas objektīvi būtu ZZS un Vienotības interesēs. Līdz ar to nebūtu brīnums, ka pašreizējā koalīcijā ir cilvēki, kuri nekādu nelaimi nesaskata iespējā turpmāk strādāt bez NA. Labi. Tomēr tad jārēķinās, ka NA vairs nebūs šķēršļu virknē sabiedrībai būtisku jautājumu sava politiskā piedāvājuma, ja tā var teikt, latiņu celt tik augstu, cik apvienībai liekas loģiski no tās pašas interešu viedokļa. Citiem vārdiem sakot, līdz šim pat pēc atšķirīgiem paziņojumiem, piemēram, patvēruma meklētāju jautājumā, NA savu pozīciju objektīvi mīkstināja līdz līmenim, kas vairāk vai mazāk pieņemams arī ZZS un Vienotībai. Un šī «mīkstinātā» versija bija tas kompromiss, ko koalīcija varēja demonstrēt publikai kā savu kolektīvo nostāju. Savukārt, ja NA ir ārpus koalīcijas, apvienības oriģinālie, «nemīkstinātie» uzstādījumi visu laiku būs publiskajā telpā - kā alternatīva, ko nepieciešams kaut kā komentēt, šādi pamatojot arī savu (koalīcijas) versiju. No radikālākām alternatīvām var atgaiņāties, pasludinot tās par populismu, tomēr neesmu pārliecināts, ka šis apzīmējams arvien panāk alternatīvas diskreditāciju.
Tagad paveramies uz situāciju no NA viedokļa. Pieļauju, ka apvienībā ir cilvēki, kuri palikšanu ārpus koalīcijas uzskata par tieši vēlamu. Kaut tāpēc, lai neturpinātos NA nostājas tālāka «mīkstināšana», kas galu galā var kaitināt apvienības vēlētāju. Labi. Patiešām pārskatāmā nākotnē Latvijā to cilvēku skaits, kurus neapmierinās Eiropā notiekošais, tikai palielināsies, un teorētiski tas varētu nozīmēt atbalsta NA kāpumu. Tomēr šajā kalkulācijā «Paliekam ārā!» pozīcijas atbalstītājiem jārēķinās ar konsekvencēm. Un viena no tām ir: ja apvienība centīsies mobilizēt šo «protesta elektorātu», partijai nāksies kļūt arvien eiroskeptiskākai vispār. Ja NA šāds scenārijs apmierina, nav problēmas, tomēr tad arī jārēķinās ar jautājumu, kādu alternatīvu (ģeopolitisko, ekonomisko u. c.) NA piedāvā. Var mēģināt piesaukt Ungārijas vai Polijas piemērus, tomēr diez vai mūsu un šo valstu situāciju ir korekti šādi salīdzināt.
Rezumējot: jaunā koalīcija bez NA ir iespējama, Zeme tāpēc nepārtrauks griezties ap savu asi, tomēr pamatīgi riski būs gan koalīcijai, gan pašai NA.