Turklāt Latvijas iemaksas ESM nekādā veidā neskars arī ikgadējos, Latvijas iedzīvotājiem tik nozīmīgos budžeta izdevumus vai ieņēmumus - naudu iemaksām valsts plāno aizņemties, kas ir iespējams, piemēram, ar valdības parāda vērtspapīru palīdzību.
Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss norādīja, ka pēc sākotnējiem aprēķiniem pirmajos piecos gados pēc iestāšanās eirozonā Latvijai ESM būs jāiegulda aptuveni 40,4 miljoni eiro jeb 28,4 miljoni latu katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī ieguldāmā summa veidos aptuveni 113 miljonus eiro jeb 79,42 miljonus latu. Līdz ar to kopējā iemaksu summa būs 315 miljoni eiro jeb 221,4 miljoni latu, viņš paskaidroja.
Papildus tam Latvijai pirmajos piecos gados pēc iestāšanās būs arī jāgarantē iespēja ESM piešķirt 1,56 miljardus eiro jeb 1,05 miljardus latu, bet divpadsmitajā dalības gadā - 2,4 miljardus eiro jeb 1,43 miljardus latu. FM ierēdnis uzsver - nav pareizi teikt, ka šī summa Latvijai ir jāsamaksā, jo to Latvijai vajadzētu iemaksāt tikai tad, ja ESM kādai valstij aizdotu visu maksimāli pieejamo summu jeb aptuveni 500 miljardus eiro un šī valsts nespētu to atmaksāt. Bažas par to, ka varētu piepildīties šāds scenārijs, ir niecīgas, jo ESM vadība rūpīgi vērtēs, cik liels ir aizdevuma risks un iespējamība aizdevumu saņemt atpakaļ, uzsver N. Sakss.
Viņš skaidroja, ka ESM ir līdzīgs Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), tikai ESM veido eirozonas valstis. Fonda ideja ir sniegt aizdevumu valstīm, kas nonākušas krīzē un tādējādi pārāk augsto procentu likmju dēļ nevar aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos. ESM nodrošinās iespēju aizņemties par mazākām procentu likmēm. Attiecīgi šie 40,4 miljoni eiro, kas Latvijai no nākamā gada jāiegulda ESM, ir nevis izdevumi, bet gan ieguldījums pamatkapitālā, viņš norādīja, kuri neietekmē Latvijas valsts budžetu.
Arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzsvēra, ka plānotās iemaksas ESM nekādā veidā neietekmēs Latvijas nākamo gadu budžetu, jo tās netiks attiecinātas uz budžeta izdevumu sadaļu un attiecīgi neskars budžeta deficītu un citām valsts vajadzībām pieejamo izdevumu apjomu.
Valdības sēdes laikā vienīgos iebildumus pret valdības lēmumu par Latvijas pievienošanos ESM pauda Tieslietu ministrija, kura norādīja -atbilstoši pastāvošajai praksei šāds tiesiskais akts būtu jāvērtē Saeimai. Tomēr šo iebildumu valdība noraidīja, norādot, ka Saeimai jebkurā gadījumā būs jāratificē līgums par pievienošanos ESM un nav lietderīgi nodot to Saeimas caurskatīšanai divreiz.
Jāmin, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā tās dalība ESM izraisīja neviennozīmīgu sabiedrības un amatpersonu reakciju - piemēram, valsts tiesībsargs lūdza augstāko tiesu izvērtēt, vai Igaunijas līdzdalība ESM atbilst tās konstitūcijai. Salīdzinājumam jāmin, ka Igaunijai jau līdz 2014. gadam ESM ir jāiemaksā 148,8 miljoni eiro, bet jāgarantē 1,302 miljardi. Nākotnē Igaunijai garantējamais apjoms pieaugs līdz aptuveni 1,8 miljardiem eiro. Lielākie ESM donori ir Vācija, Francija un Itālija, kurām tajā līdz 2014. gadam ir jāiemaksā attiecīgi 21,7, 16,3 un 14,3 miljardi eiro, bet jāgarantē - attiecīgi 190,02, 142,02 un 125,395 miljardi eiro. Iemaksas ESM ir jāveic arī krīzes skartajām Eiropas valstīm - piemēram, Grieķijai, Portugālei un Kiprai, no kurām līdz 2014. gadam fondam jāsaņem attiecīgi 2,25 miljardi, 2 miljardi un 157 miljoni eiro.