Jāmāk kas vairāk
Mērķis strādāt ar projektiem starptautiskā mērogā Igoram bija skaidrs jau tad, kad iepatikās RTU sāktās būvniecības studijas. Tajās gan puisis startēja, lai nebūtu jāiet armijā un tāpēc, ka labo sekmju dēļ nebija iestājeksāmenu. Taču būvniecība mācoties «aizķēra», un gan bakalaura, gan maģistra programmu Igors pabeidza īsākā laikā nekā ierindas students. Puisis arī piedalījās visos konkursos, kur pavīdēja iespēja pabūt ārzemēs, - pamācījās Dānijā, izgāja praksi Vācijā.
Jau paralēli studijām Igors sāka strādāt kā būvkonstrukciju inženieris dažādos uzņēmumos, bet pēc maģistrantūras, dabūjis pasūtījumā lielu projektu, nodibināja pats savu SIA ECB Consult. Tam gan bijis prozaisks iemesls, Igors stāsta, - uzņēmumam jāmaksā mazāki nodokļi nekā pašnodarbinātajam.
Izstrādāt būvkonstrukcijas projektiem Latvijā Igors turpina joprojām, lai gan kopš 2007. gada nobāzējies Lielbritānijā. Šīs valsts «iekarošanu» viņš savulaik sāka, studiju starplaikā četrus mēnešus pastrādājot vienkāršu strādnieka darbu rūpnīcā. «Lai apgūtu angļu valodu, integrētos tajā sabiedrībā,» Igors pamato. «Pelnīju tikai, lai pietiek dzīvošanai. Vakaros lasīju grāmatas savā specialitātē, veicu aprēķinus projektiem, ko sūtīju uz konstruktora Henrija Lāča biroju.»
Pēc maģistra grāda iegūšanas Igors Lielbritānijā sevi pieteica jau kā praktizējošu būvinženieri. «Zināju, ka tikai ar Latviju būvniecība nebeidzas. Lai būtu konkurētspējīgs, jāmāk kaut kas vairāk. Man bija savs uzņēmums, Latvijā pelnīju labu naudu, bet biju jauns, vēl bija uz ko tiekties,» Igors stāsta par lēmumu strādāt Londonā. Tur viņš apzināti atrada darba devēju, kas nodarbojās ar lielu objektu projektēšanu, tāpēc viņa CV nu ir arī tādi vērienīgi projekti kā Gergijeva kultūras centrs Vladikaukāzā, King Abdullah International Garden dzīvojamā, tirdzniecības un biroju ēka un Al Faisaliah II debesskrāpis Saūda Arābijā.
Skrūvgriezis ar sertifikātu
«Lielu objektu konstruēšana - tas ir interesantāk. Pie debesskrāpja strādā vesela komanda, un visiem jādarbojas kā pulkstenim, jāzina, kas kurā brīdī un kāpēc notiek,» Igors stāsta un piebilst, ka gan nelielā ēkā, gan debesskrāpī risināmās problēmas ir vienas un tās pašas, tikai debesskrāpī - daudz uzskatāmākas.
Pirmie projekti Lielbritānijā bija solis uz galveno - būvinženiera sertifikātu, kas kā profesionalitātes apliecinājums atver daudzas durvis. Tiesa, nācās pasvīst, jo Lielbritānijā to iegūt ir krietni grūtāk nekā Latvijā. Igoram sertifikāta saņemšana prasīja pusotru gadu - bija smalki jāapraksta projekti, kuros esi piedalījies, jāpamato visi savas profesionālās dzīves fakti. Iegūtais Latvijas būvinženiera sertifikāts un maģistra grāds gan ļāva astoņu stundu eksāmena vietā tikt cauri ar trīs stundas garām pārrunām, tomēr Igoram nācās pārvarēt gan komisijas šķībo skatīšanos uz viņa «nepiedienīgo» vecumu - viņam tobrīd bija tikai 25 gadi -, gan to, ka par cenšanos iegūt sertifikātu nepriecājās arī uzņēmums, kur Igors tolaik strādāja. «Viņi mani bija paņēmuši tikai konkrētam darbam. Ja es noīrēju skrūvgriezi, tad man vajag, lai tas tikai skrūvē, bet, ja skrūvgriezis sāk darīt citas lietas un vēl dabū sertifikātu, tad tam jāpaaugstina alga, tad tas ir cita līmeņa darbinieks,» Igors ilustrē.
Kopš kļūšanas par sertificētu būvinženieri viņš dažādus projektus izstrādā kā neatkarīgs konsultants - atbildība lielāka, toties pieredze nāk raibāka, zināšanu vairāk. Piemēram, jaunākais projekts ir elektrostacijas pārbūve. Igors stāsta, ka profesijā nav rutīnas, ik dienu radoši jāmeklē droši un ekonomiski izdevīgi risinājumi, bet vislielāko gandarījumu sniedz tas, ka var redzēt sava darba rezultātu. «Taču grūti ir atrast kopīgu valodu ar visiem projektā iesaistītajiem cilvēkiem. Piemēram, vienkāršs celtnieks visu mūžu strādājis ar vienu pieeju, bet tev jāaizstāv sava pozīcija,» Igors atzīst.
Eirokodi studentiem
Atrast kopīgu valodu ar studentiem Igoram gan ir viegli. Kad viņš pieteicās Londonas Universitātes koledžā par lektoru, tās vadība, ieraudzījusi līdzšinējos Igora projektus, brīnījās - ko tu vēl gribi darīt augstskolā? Pērn februārī krīzes dēļ apsīka darbs Buro Happold Engineers, kur Igors tobrīd strādāja, bet puisis teic, ka pasniedzēja darbu gribējis izmēģināt jebkurā gadījumā. «Nebiju apmierināts ar savu angļu valodas līmeni.» Lekcijas topošajiem būvinženieriem Igora valodas prasmes strauji uzlaboja, darbs ar studentiem viņam patika un padevās. Patlaban gan jaunā apjomīgā elektrostacijas projekta dēļ pasniegšana būs jāiepauzē, tomēr Igoram padomā vēl viens liels mērķis, ko īstenot augstskolā. Viņš apņēmies izveidot lekciju kursu par eirokodiem jeb ES būvniecības standartiem un normatīviem un savus vakarus un brīvdienas ziedo tam, lai izstrādātu datorprogrammu, kas visas šīs prasības aptvertu vienotā sistēmā un algoritmos. «Ar to visu izdarīt varēs arī pilnīgs nezinītis,» Igors stāsta par iecerēto alternatīvu pašreizējai simt lappušu biezajai eirokodu mapei, kas praksē nav ērti izmantojama. «Es varētu ar to nenodarboties, bet es tā īsti nevaru. Gribu, lai ir labāk,» viņš atzīstas. Tāpēc brīvā laika Igoram patlaban tikpat kā nav, un viņš piekrīt, ka darbs un profesija ir kļuvuši par dzīvesveidu. Darbaholismam gan būšot jāmet miers tad, kad sieva būs pabeigusi studijas Latvijā.