Iveta Bojāre
No pieteikumiem skolotāju digitālajai mācību programmai Samsung skola nākotnei secinām, ka Latvijā ir skolas, kurās aprīkojums ir ļoti labā līmenī, kā arī joprojām ir skolas, kurās tas ir nepietiekams - skolotājiem jāgaida rindā pēc projektora, interaktīvās tāfeles, planšetdatora, digitālās klases. Tomēr vairākumā skolu problēma vairs nav tehnoloģiju trūkums, bet gan spēja tās pilnvērtīgi, intensīvi izmantot. To rāda skolu lielā interese par digitālajām mācībām, komandu motivācija un arī IZM dati: pēdējos sešos gados pieejamo ierīču skaits uz 100 skolēniem ir gandrīz trīskāršojies, internets ir visās vispārizglītojošās skolās, un vairāk nekā pusē skolu pārsvarā ir aptuveni piecus gadus vecs vai jaunāks tehniskais aprīkojums. Taču tā izmantošana nav apmierinoša, un digitālais saturs ir attīstības sākumā.
Lai gan digitālo prasmju līmenis skolotājiem atšķiras, viņi ir tehnoloģijām atvērti un ar idejām, kā pilnvērtīgi izmantot to iespējas un veidot skolēniem saistošu mācību vidi. Piemēram, skolotāji ir atklājuši, ka Twitter var ļoti labi veidot integrētās mācību stundas, apvienojot uzdevumus matemātikā, mākslā un literatūrā. Tiešsaistē var mācīt Mērnieku laikus, veidot valdību politikā un zīmēt trapeces matemātikā. Tomēr digitālo prasmju apguve pašlaik vēl balstās uz pašiniciatīvu, un atrast tam laiku skolotājiem nav vienkārši.
Skolas ir ceļa sākumpunkts augsti kvalificētiem nākamajiem speciālistiem, un digitālās prasmes tieši ietekmē jauniešu konkurētspēju. IKT klātbūtne mācībās jau ir prioritāte lielā daļā Latvijas skolu. Rīgas 6. vidusskola, piemēram, tuvākajos divos gados ir apņēmusies panākt, ka vismaz 60% skolas skolotāju mācībās brīvi rīkosies ar mūsdienu tehnoloģijām, savukārt Olaines 1. vidusskola divos gados grib izveidot vietni, kurā ne tikai elektroniski apkopot visus mācību materiālus skolotājiem, bet arī mācīties kopā ar skolēniem.