Noliktava nojaukta
Patlaban negadījuma vietā velti meklēt krāsmatas - par to, ka noliktavas ēka bijusi divreiz lielāka nekā tagad, liecina betonēts laukums un ēkas gals, kas aizsegts ar audeklu. Savukārt novadgrāvis Vārpu ielā, kas bija aizbērts drīz pēc piesārņoto ūdeņu nonākšanas tajā, tagad ir atrakts, un tikai smilšu kaudze liecina, ka te notikušas kādas darbības. Joprojām iedzīvotājiem ir pieejami divi dzeramā ūdens brīvkrāni, ko nodrošina SIA Rīgas ūdens, bet lēmumu par to noņemšanu pieņems pēc papildu analīžu rezultātu saņemšanas, apliecināja uzņēmuma preses sekretārs Artūrs Mucenieks. Ugunsgrēka sekas ir likvidētas, un piesārņotie notekūdeņi maksimāli atsūknēti par cietušo uzņēmumu līdzekļiem, norāda Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs (JL). Viņš apgalvo, ka iedzīvotājiem nav bijušas problēmas un ķīmisko vielu noplūde nav atstājusi iespaidu uz dzeramo ūdeni. Veselības inspekcija jau iepriekš informēja, ka divi paņemtie ūdens paraugi uzrādīja paaugstinātu organiskā piesārņojuma līmeni, taču eksperti pieļauj, ka tas saistīts ar jau iepriekš eksistējošiem piesārņojuma avotiem vai vietējām augsnes īpatnībām. Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vecākais speciālists Normunds Kadiķis norāda, ka 19. un 20. jūlijā paņemtajiem ūdens paraugiem vēl tiek veiktas papildu analīzes, kuru rezultāti būs zināmi šīs nedēļas beigās. Speciālisti sākumā ieteikuši Mārupes domei veikt vēl vienas analīzes augusta beigās, taču patlaban ir šaubas par to nepieciešamību, jo ķīmisko vielu paņemtajos paraugos vairs nav. Ugunsgrēks noliktavā pasteidzinājis Mārupes domes lēmumu ievilkt centralizēto ūdensvadu teritorijā, kas cieta visvairāk, - ap Vārpu un Unnes ielu. Ūdensvadu ievilkšot par pašvaldības līdzekļiem. Iepriekš ūdensvada izbūvei plānots piesaistīt investoru, bet tas bankrotējis. «Mārupe ir purvainā vietā, un nav ieteicams dzert ūdeni no sekliem urbumiem, kas ir 10-15 metru dziļi,» stāsta M. Bojārs. Iedzīvotājiem tiek piedāvāts pieslēgties ūdensvadam, samaksājot Ls 300 par pieslēgumu no ielu sarkanajām līnijām līdz ēkai, bet pašvaldība gatava ieguldīt līdz pat Ls 20 000.
Būvēt nav aizliegts
Būvfirmai Re & Re, kas ir biroju un noliktavu kompleksa Baltais vējš īpašniece, ir pašvaldībā jānoformē dokumenti par ēkas daļas neesamību, lai varētu būvēt jaunu ēku, norāda M. Bojārs: «Pašlaik, pēc dokumentiem, visa ēka ir vesela, nav oficiālu ziņu, ka daļa ēkas neeksistē.» Viņš atzīst, ka pašvaldībai nav tiesību aizliegt būvēt jaunu noliktavas ēku, ja īpašnieki saņem visus nepieciešamos saskaņojumus. Jau iepriekš ziņots, ka formāli noliktavas ēka, kurā uzglabāja sadzīves ķīmijas un dezinfekcijas līdzekļus, netika uzskatīta par bīstamu vielu noliktavu un tai nebija jāuzstāda vielu savākšanas rezervuāri. Diena novēroja, ka novadgrāvja malā rosās pīles un tās ir arī pie Māras dīķa. Sastaptie iedzīvotāji stāsta, ka piesārņojums aizbaidījis tikai gulbjus. Zivju pagaidām ne Mārupītē, ne Māras dīķī nav, taču N. Kadiķis pieļauj, ka tās no Daugavas pamazām varētu atkal dīķī ieviesties. Uzņēmums Eko osta dīķī novietoja speciālu gaisa pūtēju sistēmu, ievadot skābekli, lai veicinātu piesārņojuma izšķīšanu un mazinātu pūšanas procesus. Vismaz pagaidām informācija no Rīgas domes liecina, ka tā negrasās piedzīt no Mārupes pašvaldības zaudējumus, par ko sākotnēji tika publiski runāts. Rīgas mēra preses sekretāre Anna Kononova norādīja, ka pašvaldība ir atbalstījusi Ls 11 353 piešķiršanu avārijas seku likvidācijai un nav domāts to piedzīt no Mārupes novada domes.