Dzīve paradoksu piestrāvota

Eiropas institūcijas un noteikumi netiek radīti tā, lai to jēgu būtu viegli saprast, tāpēc neiedziļināsimies detaļās, tikai padomāsim, kā pasaule un enerģētika darbojas lielos laika un telpas nogriežņos. Tas tiešām ir pārsteidzoši. To nevarēja uzzināt no avīzēm vai Valsts kontroles publiskās retorikas, taču pavasarī notikušais elektrības cenu kāpums lielā mērā bija sekas arvien stingrākajai elektrības ražošanas nodalīšanai no pārvades un sadales, kas savukārt tiek veikta, lai aizsargātu patērētājus no dominējošo tirgus dalībnieku varas. Nav tik dīvaini, kā izklausās. Kamēr visa elektrosaimniecība bija vienots kopums, tikmēr nebija svarīgi, ka elektrības ražošana subsidē pārvadi un sadali. Parādoties konkurencei, izrādījās, ka Latvenergo pēkšņi kļuvis par savu konkurentu subsidētāju, kas diez vai bija saprātīga politika. Līdz ar to samaksai par katru elektrības «komponenti» ir vismaz jānosedz izmaksas. Tas nenozīmē, ka steigšus jāatjauno monopols. Būtu aplami domāt, ka elektrības cenu kāpums padarījis sabiedrību nabagāku. Naudu no mūsu valstiskā elektrobiznesa izcili ienesīgās ražošanas daļas (pamatā Daugavas HES), kuru agrāk izlietoja subsīdijām, tagad var izmantot citām vajadzībām. Citiem vārdiem, papildu naudu, ko samaksājam par elektrību, nesamaksājam papildu nodokļos vai arī nezaudējam dēļ papildu «griešanas». Šī situācija parāda, ar kādiem paradoksiem jāsaskaras, lemjot par tādām komplicētām sistēmām kā elektroenerģētika. Varbūt mans domāšanas veids ir liela uzņēmuma iekšējās kultūras produkts, taču uzskatu, ka ieguvumi sabiedrībai no lielu, līdz ar to ietekmīgu saimniecisku struktūru pastāvēšanas ir ļoti nozīmīgi. Taču vienlaikus uzsveru, ka sabiedrību nevar pārvaldīt, tikai paļaujoties uz ietekmīgu cilvēku un organizāciju labo gribu, tāpēc jaunie Eiropas noteikumi droši vien ir laba ideja. Tāpat būtu aplami teikt, ka jāļauj bankām darboties bez stingras uzraudzības, tas būtu izdevīgi tikai negodprātīgiem tirgus dalībniekiem. Galvenā šī stāsta morāle: pasauli XXI gadsimtā arvien grūtāk izprast, ticot vienkāršām patiesībām, un padarīt to labāku, izkliedzot vienkāršus lozungus.