Laika ziņas
Šodien
Slapjš sniegs
Rīgā 0 °C
Slapjš sniegs
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Dzīvs, spilgts vēstījums

doma bija Latvijai veltītajā Ūzedomas (Vācija) festivālā parādīt ne tikai mūsu spožākās mūzikas zvaigznes, bet arī vidi, kas nodrošina to tapšanu. Ar Ernesta Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolas bērnu kora Cantus uzaicināšanu trāpīts desmitniekā - dienas koncertā ģimenēm bērni un viņu vecāki Zinnovicas (Ostseebad Zinnowitz) teātrī nemaz negribēja laist prom no skatuves mūsu meitenes krāšņajos tautastērpos, kuras savas ilggadējās diriģentes un skolas direktores Marutas Rozītes un Marutas Grigales vadībā ne tikai izdziedāja, bet arī iztēloja un pat izdejoja latviešu un vācu tautas dziesmu apdares, spēlējot arī dažādus mūzikas instrumentus.

Savukārt mūzikas erudītiem atliek tikai apbrīnot latviešu oriģināldziesmu _a capella_ daudzbalsībā precīzi un niansēti izdziedāto polifoniju (no Jāņa Zandberga drastiski laikmetīgajām faktūrām līdz Skota Džoplina regtaimam!). Un cik bagāti bērnu koris intonē piecbalsīgu nonakordu! Tas viss, neraugoties uz to, ka meitenes šurp no Kuldīgas ceļojušas visu iepriekšējo nakti. Ceļā apritējusi arī viņu stingrās maestrīnas, kora izveidotājas Marutas Rozītes 75. dzimšanas diena. Šo kori viņa iekopusi pirms 42 gadiem.

Starptautiskā pieredzē bagātināts Latvijas profesionālās mūzikas izglītības vēriens savukārt uzrunāja Vācijā dzīvojošās ērģelnieces Ivetas Apkalnas, mūsu Operas jaunā soprāna Guntas Davidčukas, Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora, saksofonista Arta Sīmaņa un Vācijā dzīvojošā lietuviešu čellista Dāvida Geringas kopīgajā programmā Dāvida dziesmas Volgastes Sv. Pētera baznīcā. Īpaši emocionāli - Pētera Vaska Vakara mūzikas pirmatskaņojumā čellam un ērģelēm. Īpaši iespaidīgi - I. Apkalnas spēlētajos J. S. Baha, A. Kalniņa, L. Garūtas darbos, liekot spoži zaigot un netverami mirguļot A. Kalēja korāļtokātai Gods Dievam augstībā.

Mūzika kā attiecību teātris

Liepes miesta senajā 1216. gadā (!) celtajā akmens baznīcā publikas simpātijas jau pirmajās minūtēs iekaroja dāņu un latviešu vārdabrāļu klarnetista Egīla Šēfera un obojista Egīla Upatnieka pūtēju kvinteta Carion mūzikas attiecību dzīvais pasniegums visos aspektos - no izteiksmīgas intonēšanas līdz kustībai telpā. Gan ansamblim aranžētā Baha ērģeļkoncerta barokālajos kontrapunktos un Mocarta serenādē Naktsmūzika, gan laikmetīgajā mūzikā (no Bēlas Bartoka folkloriskajām Rumāņu tautas dejām līdz Ģērģam Ligeti un Euriko Karrapataso) mūziķi izcilu kopspēli ansamblī spilgtināja ar instrumentālā teātra elementiem: bija uzskatāmi redzams, kad risinās diskusijas un kad - vienošanās kopīgā dziesmā. Latvietes Santas Bušas jaundarba Intim pasaules pirmatskaņojumā klausītājus sasniedza mūsdienīgs veids, kā vēstīt par mīlestību un bailēm no nezināmā: ar ekspresīvu vokālo ieelpas izelpas krāsu.

Šopēns… čigānu orķestrim

Šopēna mazurkas. Ģertrūdes čigānu orķestris. Šāds neparasts apvienojums, kuru cēla priekšā radošiem meklējumiem atvērts akadēmiskās mūzikas profesionāļu ansamblis no Norvēģijas, izrādījās pārsteigums ne tikai festivāla, bet visa starptautiskā Šopēna divsimtās jubilejas gada kontekstā. Tik negaidīta Šopēna mūzikas interpretācija 2. oktobra vakarā «romantiskās jūras viesnīcas» Esplanāde zālē sašķēla publiku divās daļās. Konservatīvi noskaņotie, protams, gribētu, lai Šopēns paliek savā vietā un čigānu orķestris - savā. Es gan biju starp tiem, kurus pārliecināja svaigā, vitālā un arī dziļi pamatotā pieeja Šopēna mantojumam. Nenodarot tam pāri, mūziķi veidoja paši savas Šopēna mazurkas, atgriežoties pie folkloras grodajām saknēm un vienlaikus mūsdienīgi un oriģināli attīstot visiem zināmo skaņdarbu melodijas.

Programmas iezīmīgo skanējumu veidoja saspēle starp parastajiem instrumentiem (klavieres, klarnete, vijole, alts, čells, kontrabass) un Austrumeiropas tautu etniskajiem instrumentiem - cimbolēm, ungāru pūšaminstrumentu tarogatu (saukta arī par turku stabuli), akordeonu, norvēģu Hardangeres vijoles hardingfelli, ķeltu arfu un pašas ansambļa vadītājas Ģertrūdes Ūklandas spēlēto hibrīdu «divi vienā» - trompetvijoli. Raksturīgajiem tembriem piestāvēja neziemeļnieciski temperamentīgais priekšnesums, kas bija tik dabisks un atraisīts, kā spēlējot lustīgās ungāru, rumāņu vai poļu lauku kāzās. Turklāt ne tikai domubiedru grupas viesmūziķis čigānu mūzikā rūdītais ungāru cimbolists Ernests Bango, bet arī viņa akadēmiskie kolēģi azartiski izpaudās sulīgā tautas spēlmaņu manierē. Un, kad solo kārta pienāca Hardangeres vijolei, Šopēna mazurka jau pārtapa par norvēģu hallingu. Ne mazāk par tradicionālās kultūras saknēm uzrunāja Šopēna mazurku izvērsums jaunā mūsdienu mūzikā, no pazīstamajām intonācijām brīvi audzējot iztēli rosinošas kompozīcijas - tā, it kā mūzika piedzimtu no… jūras viļņiem. Ļoti atbilstoši gan vietai, kur šo programmu klausījāmies (sala Baltijas jūrā!), gan paša Šopēna romantiskajiem ceļojumiem uz Nuānu un Maljorkas salu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?