Daudzas pārmaiņas īstenotas, piesaistot ES finansējumu, to vidū realizējot arī Latvijas - Igaunijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projektus. Jāpiebilst gan, ka iedzīvotāju skaits Narvā samazinās un pilsētas uzņēmējdarbības vidē vērojami gan sasniegumi, gan grūtības.
Upmalas projekti
Latvijas - Igaunijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Upmalas vēsturisko, aizsargājamo rajonu attīstība Narvā un Ivangorodā koordinatore Nadežda Petrova Dienai stāsta, ka galvenais projekta mērķis Narvā bijis labiekārtot tā dēvēto Augšējo pilsētas promenādi un šis mērķis arī sasniegts. Projekts nu jau labu laiku kā pabeigts, un N. Petrova bilst, ka paralēli šim projektam, piesaistot ES finansējumu, labiekārtota arī tā sauktā Lejas promenāde tieši pie Narvas upes. Līdz ar to pilsētas centrs būtiski mainījies - kļuvis sakoptāks un eiropeiskāks.
Pēc viņas teiktā, ne kopumā visas pilsētas, ne arī upes piekrastes rajonu labiekārtošanu nevar uzskatīt par pabeigtu. «Gribam nākotnē pilnveidot atpūtas zonu pie Narvas upes. Upes krastmala mums Narvā ir gara, līdz ar to ļoti plaša ir tā teritorija, ko varētu uzlabot,» teic N. Petrova un pieļauj, ka iespēja realizēt minēto ieceri, piesaistot arī ES līdzfinansējumu, provizoriski varētu parādīties no 2017. gada.
Iespējams, Narvā ieguldījums pilsētvides estētiskajā pievilcībā ir pamanāms labāk nekā daudzās citās Igaunijas un arī Latvijas pilsētās veiktie darbi, jo vēl pirms gadiem desmit tieši Narva bija visai pelēcīga pilsēta, kurā dominēja vienveidīgā padomju laika arhitektūra un ap XXI sākumu uzbūvētie tirdzniecības centri, bet uz šī fona izcēlās vien Narvas senlaicīgais cietoksnis. (Ievērojamu daļu pilsētas vēsturiskās arhitektūras nopostīja Otrajā pasaules karā, un vecpilsētas klasiskajā izpratnē Narvā vispār nav.)
Pēdējo gadu laikā, piemēram, senāk visai vienmuļais pilsētas centra parks ieguvis ainavisku strūklaku un Vēlējumu koku, kura zaros simboliskas atslēgas iekar jaunlaulātie. Savukārt tieši pilsētas centrā esošā Igaunijas un Krievijas robežkontroles punkta rekonstrukcijas process šovasar jūnijā vēl turpinājās pilnā sparā.
N. Petrovas pieminētās ar ES līdzfinansējumu modernizētās Narvas upes promenādes kļuvušas par visai iecienītu pilsētas iedzīvotāju atpūtas vietu un vasarīgā dienā ir cilvēku pilnas. Vietējie iedzīvotāji apstiprina - pilsēta tiešām pēdējā laikā kļuvusi skaistāka. Senāk Narvā neesot bijis daudz vietu, kuras būtu patīkami apmeklēt vienkārši tāpat - relaksācijai -, bet tagad esot. Skolotāja Anna teic, ka pozitīvās pārmaiņas pilsētvidē esot gaidītas ļoti ilgi, bet - «kad te sāka ko reāli darīt, tad darbi ātri gāja uz priekšu». Savukārt tirdzniecības nozarē strādājošā Tīna bilst, ka lielākie ieguvumi esot tieši parka sakopšana un labiekārtotās promenādes - tās patīkot «gan jauniešiem, kuri te nāk savās kompānijās, gan ģimenēm ar maziem bērniem». Arī Narvas centrā sastaptie jaunieši bilst, ka pārmaiņas pilsētvidē pēdējā laikā esot labi pamanāmas un vērtējamas pozitīvi. Par to, cik daudz ES naudas ieguldīts un tieši kādu programmu un projektu ietvaros, īpašas intereses gan viņiem neesot, bet norādes par ES atbalstu pie rekonstruējamiem un pilnveidojamiem objektiem esot pamanāmas.
Iedzīvotāju skaits sarūk
Neraugoties uz vērienīgajiem ieguldījumiem pilsētvidē, Narvā, kas pēc Tallinas un Tartu ir trešā lielākā Igaunijas pilsēta, iedzīvotāju skaits XXI gadsimtā aizvien samazinās - 2001. gadā pilsētā bija 69 560 iedzīvotāju, bet pērn tikai 58 375 iemītnieki, rāda Narvas pašvaldības Attīstības un ekonomikas departamenta (NPAED) dati. Samazinās arī jaundzimušo skaits - no 658 jaundzimušajiem 2001. gadā un gandrīz 700 mazuļiem 2002. gadā līdz 482 jaundzimušajiem 2014. gadā, liecina NPAED informācija.
Uz jautājumu, vai vērienīgie pilsētvides sakopšanas projekti piesaistīs Narvai jaunus iedzīvotājus, piemēram, no citām Igaunijas pilsētām un lauku apdzīvotajām vietām, uzrunātie pilsētnieki atbild noliedzoši - visticamāk, nē, bet varbūt atturēšot kādu Narvas iemītnieku no aizbraukšanas, it īpaši, ja aizbraukšanas iemesls vērtējams emocionālajā - patīk vai nepatīk dzīvesvieta - kategorijā.
Galvenais tomēr ir iespēja nopelnīt - ja būs darbs un iespēja attīstīt savu biznesu, cilvēki no Narvas prom nebrauks, uzsver transporta nozarē strādājošais uzņēmējs Georgs. Līdzīgs viedoklis ir arī pensionārei Elizabetei, kura saka - sakoptais parks, skaistie pastaigu celiņi, jaunie soliņi pie upes viņu un citus Narvas seniorus iepriecinot, turpretim «cilvēkus, kuri ir vecumā ap 25-50 gadiem, galvenokārt interesē stabils darbs un pēc iespējas labāka alga».
Skaitļi rāda algu kāpumu
730 eiro - tāda pērn bija vidējā bruto darba alga Narvā. NPAED dati rāda, ka vidējā bruto alga kopš 2009. gada ir ar augšupejošu tendenci, turklāt pārsniegusi pirmskrīzes līmeni. Tā dēvētajos labajos gados pirms ekonomiskās krīzes vidējā bruto alga šajā pilsētā bija 396 eiro (2006. gadā) un 493 eiro (2007. gadā). Jāņem vērā, ka Igaunijas ziemeļaustrumus ierasts uzskatīt par reģionu, kurā dzīves līmenis atpaliek no valsts vidējā dzīves līmeņa. Vidējā alga Igaunijā pērnā gada nogalē pārsniedza tūkstoš eiro, tomēr tiek pieļauts, ka šogad arī Narvā gaidāms algu kāpums un teorētiski vidējais atalgojums varētu pietuvoties četru ciparu skaitlim.
Pilsētnieki lielā vienprātībā apgalvo, ka finansiālā situācija varētu būt labāka, bet uzsver arī, ka ekonomiskā krīze esot pārvarēta. Bezdarba līmenis Narvā pērn bija 7,21%, un tas ir būtisks kritums, salīdzinot ar 2010. gadu, kad bezdarba līmenis pārsniedza 15%. Tomēr 2007. gada situācija, kad bezdarba līmenis bija vien 3,07%, nav sasniegta, liecina pilsētas pašvaldības informācija.
Biznesa līkloči
Narvas uzņēmējdarbībā dominē tirdzniecība, autoremonts, transports, loģistika un būvniecība. Kopumā biznesa vides attīstība vērtējama kā veiksmīga, vismaz vērtējot pēc kritērija, ka uzņēmumu skaits pilsētā pieaug. Kā rāda NPAED dati, uzņēmumu skaits, rēķinot uz tūkstoš iedzīvotājiem, audzis no 18,93 uzņēmumiem 2004. gadā līdz 38,58 uzņēmumiem pērn.
Viss, protams, nav tikai ideāli, un viens no smagākajiem triecieniem pilsētas sociālekonomiskajai situācijai saistās ar vērienīgās tekstila ražotnes - Krēnholmas manufaktūras - krīzi. Šovasar Narvas pilsētas pašvaldībā apstiprina, ka manufaktūra nestrādā jau vairākus gadus, un Tūrisma informācijas centrā bilst, ka vēsturiskās ražotnes telpas ir tukšas. Interneta portāls Delfi.ee jau iepriekš vēstījis, ka Narvā gandrīz nav tādas ģimenes, kam nebūtu bijusi saistība ar šo manufaktūru, kura dibināta jau 1857. gadā un savulaik nodarbinājusi pat vairāk nekā desmit tūkstošu strādājošo. Ņemot vērā ilgo pastāvēšanu un vērienīgos ražošanas apjomus, manufaktūra Narvas iedzīvotājiem bijusi nozīmīga ne tikai ekonomiski kā darba devējs, bet arī emocionāli - kā Liepājas metalurgs liepājniekiem vai stikla ražotne Līvānos līvāniešiem. Jāatgādina, ka Igaunijā labi pazīstamais medijs News.err.ee 2012. gadā norādīja - kad 2010. gada novembrī tika iesniegts bankrota pieteikums, Krēnholmas manufaktūras parādi bijuši aptuveni 9,5 miljoni eiro. News.err.ee arī vēstīja, ka 2012. gada janvārī par 1,8 miljoniem eiro zīmolu Kreenholm un iekārtas iegādājies uzņēmums Eurotekstiil. Dažādi mediji jau vairākkārt vēstījuši arī par centieniem Narvā atkal attīstīt vērienīgu tekstilražošanu.
Mediji Delfi.ee un Aripaev.ee vairākkārt vērsuši uzmanību uz Narvā noritošajām diskusijām saistībā ar Krēnholmas rajona nākotni un uz investoru meklējumiem rajona sakārtošanai un pārveidei. Ir zināms, ka izskanējušas idejas Krēnholmas rajonā veidot kultūras un izklaides objektus. Pagaidām tukšais manufaktūras komplekss un apkārtējais rajons vērtējams kā kontrasts moderni eiropeiskā stilā sakoptajiem Narvas centra kvartāliem.
Pati ES mala
Ar ES atbalstu labiekārtoto promenādi pie Narvas upes tikai upes platums šķir no Krievijas, konkrēti - no Narvas kaimiņpilsētas Ivangorodas. Robežas šķērsošana norit pa tiltu, uz kura ieraugāma gara automašīnu, kas dodas Krievijas virzienā, rinda, no Krievijas uz ES braucošas kravas automašīnas un gājēji, kas ņipri soļo tiltam pāri abos virzienos.
Uz jautājumu, kā izjūtama spriedze ES un Krievijas attiecībās, Narvas iedzīvotāji atbild lakoniski, un redzams, ka atšķirībā no sociālekonomiskās situācijas un pilsētvides pārmaiņu raksturošanas šis nav temats, par kuru narvieši gribētu izteikties. Nekādu problēmu ar kaimiņiem neesot, kopīgie projekti tiekot īstenoti, un punkts.
Jāpiebilst, ka vairāk nekā 80% Narvas iedzīvotāju ir krievi, igauņi - tikai četri procenti. Kā liecina Narvas pašvaldības dati, Igaunijas pilsonība ir 47% iedzīvotāju, Krievijas pilsonība - 36%, nepilsoņi ir 15%, diviem procentiem pilsētnieku ir kādas citas valsts pilsonība.