Palielinās līdz triljoniem
Pasaules mediju rīcībā nonākusi informācija, ka ietekmīgāko starptautisko finanšu institūciju un eirozonas valstu vadītāji esot vienojušies par nepieciešamību spert jaunus soļus, lai glābtu Eiropas vienotās valūtas savienību no iespējamā sabrukuma, kas varētu izraisīt vēl lielāku globālo ekonomisko krīzi nekā to, kuru pasaule piedzīvoja pēc ASV finanšu giganta Lehman Brothers kraha 2008. gada rudenī.
Plāns paredzot, ka tā saucamā Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) apmērus palielinātu līdz diviem vai trijiem triljoniem eiro (1,4 vai 2,1 triljons latu), liecina britu raidsabiedrības BBC esošā informācija.
Jūlijā Eiropas Savienības (ES) samitā tika nolemts, ka EFSF apmēri tiks palielināti līdz 440 miljardiem eiro (308 miljardi latu).
Šis apmērs bija paredzēts, lai glābtu tādas nelielas finanšu problēmu skartas ekonomikas kā Grieķija, Īrija un Portugāle.
Tomēr pēdējā laikā ir parādījušās bažas, ka starptautisko aizdevēju palīdzību var būt spiestas lūgt arī Itālija un Spānija, kuras ir attiecīgi trešā un ceturtā eirozonas lielākā ekonomika. Tādējādi EFSF kapacitāte nav pietiekama, lai risinātu arī šo valstu problēmas.
Lai palielinātu EFSF apmērus, visām 17 eirozonas dalībvalstīm līdz oktobra vidum ir jādod sava piekrišana.
Līdz šim to ir izdarījušas sešas valstis, tomēr nav pilnīgas pārliecības, ka piekrišanu dos arī pārējās.
Šonedēļ uzmanība tiks pievērsta Vācijai un Somijai, kur parlamentā notiks balsojums par šo jautājumu.
Kā zināms, Vācijas sabiedrībā valda liela pretestība pret EFSF apmēru palielināšanu, jo tādā gadījumā Berlīne būtu spiesta palielināt savas jau tā apjomīgās iemaksas fondā.
Bankām jāuzņemas vaina
Iespējamais glābšanas plāns arī paredz, ka privātajiem aizdevējiem vajadzēs norakstīt 50% no Grieķijas valdības parāda, kas pašlaik ir apmēram 350 miljardi eiro (245 miljardi latu). Jūlijā ES līderi vienojās, ka privātie aizdevēji samazinās Grieķijas atmaksājamo summu par 20%.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible nedēļas nogalē paziņoja, ka bankas savu neapdomīgo lēmumu dēļ ir daļēji vainojamas Grieķijas nedienās, tādēļ arī tām ir jāpiedalās šīs putras izstrēbšanā, raksta The New York Times.
Analītiķi ir skeptiski noskaņoti un uzskata, ka jauno plānu būs grūti īstenot, bet tajā pašā laikā tiek uzsvērts, ka nespēja vienoties par eirozonas problēmu risināšanu var novest pie nopietnām sekām.