Visi trīs studē informācijas tehnoloģijas - Zanda tikko absolvējusi bakalaura studiju programmu Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), Annija šajā pašā augstskolā un studiju programmā pabeigusi 2. kursu, bet Mairis nupat kļuvis par 4. kursa studentu Vidzemes Augstskolā. Iespēja pabūt Ķīnā Huawei centrālajā birojā un izpētes un attīstības centrā viņiem radās, pateicoties šī gada maija vidū sāktajai uzņēmuma sadarbībai ar RTU un Vidzemes Augstskolu. Programmā līdz šim jau kopš 2008. gada kopumā piedalījušies vairāki tūkstoši IT jomas studentu no 20 valstīm un vairāk nekā 60 universitātēm, bet no Baltijas par Seeds for the Future dalībniekiem šogad kļuva 28 jaunieši.
Tikai atgriezies!
Par iespēju doties uz Ķīnu trijotne uzzināja savās augstskolās: Mairis ar pasniedzēja starpniecību, Zanda - ar studentu pašpārvaldes starpniecību, Annija - pašpārvaldē nejauši izdzirdot sarunu par šo programmu, par kuru sūtīto e-pastu iepriekš bija pamanījusies nejauši izdzēst. «Piesakoties nebija konkrēti minēts, kas tieši būs programmā, bet bija skaidrs, ka būs arī valodas apguve un prakse Huawei. Nospriedu, ka tas ir liels izaicinājums, un kad vēl, ja ne tagad. Tā varu paplašināt savu redzesloku, arī pārdomāt, ko dzīvē gribu darīt - to varu uzzināt, tikai kaut ko izmēģinot,» savu motivāciju pieteikties Seeds for the Future atklāj Annija.
Pirms tam gan pajautājusi savam priekšniekam uzņēmumā IF Apdrošināšana, kur viņa strādā par testētāju, vai drīkst «pazust» uz divām nedēļām. Viņš teicis - galvenais tikai atgriezies! Arī Zanda, kas uzņēmumā Corporate Solutions ir IT konsultante, bažījusies, vai darbavietai nebūs iebildumu, taču atļauja tika saņemta. Zandu saistīja iespēja uzzināt vairāk par IT projektiem, turklāt Ķīna viņai vienmēr bijis kārots ceļojuma galamērķis. Tāpat arī Mairis piesakoties nodomājis: «Prakse Huawei Ķīnā - kāpēc ne?!»
Seeds for the Future mērķis ir ļaut IT un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares studentiem paplašināt savas zināšanas par izvēlēto nozari un jaunākajām tehnoloģijām, kā arī nodrošināt starptautisku pieredzi, kas vēlāk viņiem palīdzētu darbā IT un telekomunikāciju kompānijās. Pirmā nedēļa programmā gan vairāk bija saistīta ar Ķīnas kultūras iepazīšanu. Studenti Pekinā mācījās ķīniešu valodu, devās ekskursijās uz Lielo Ķīnas mūri, Aizliegto pilsētu, Olimpisko centru un citiem slaveniem apskates objektiem. Savukārt programmas otrajā nedēļā jaunieši pārlidoja uz Šeņdžeņu, kur atrodas Huawei galvenā mītne. Arī te viņi brīvdienās apskatīja kultūrvēstures objektus, bet darbdienas pavadīja IT mācībās, kur kopā ar Seeds for the Future dalībniekiem no pārējām Baltijas valstīm, Azerbaidžānas un Kongo gan teorētiski, gan praktiski mācījās par 3G, 4G, fiksētajiem tīkliem, mākoņdatošanu un citām ar IT saistītām tēmām. Studenti pabija arī Huawei izstāžu zālēs, kurās apskatāmi kompānijas jaunākie tehnoloģiju sasniegumi. «Viss bija fantastiski - sākot ar Ķīnas mūri līdz pat valodas apguvei, cilvēku iepazīšanai, iespējai apskatīt Huawei. Pieredzi bagātinošs pasākums,» spilgtākos iespaidus un galvenos ieguvumus rezumē Mairis. Zanda novērtē gan redzesloka paplašināšanu, gan iegūtos jaunos kontaktus, bet Annijai papildus tam interesanti bijis pavērot arī cilvēku savstarpējās attiecības - ķīnieši tomēr komunikācijā ir citādi nekā cilvēki Latvijā: «Viņi daudz smaida, saka, ka viss ir skaisti un labi, ir ļoti pieklājīgi. Bet uz ielām gadās arī tādi, kas nāk tev klāt ar trauciņiem, sit pa rokām un prasa naudu.»
Giganta iekšējā dzīve
Studenti Ķīnā apjautuši, ka tas, ar ko nodarbojas IT kompānijas Latvijā, ir vien maza daļa no visas IKT industrijas. Viena lieta ir lasīt par to, kā globāla tehnoloģiju korporācija izstrādā n-tās ierīces un programmatūru, nodarbojas ar tīklošanu un pētniecību, bet, kad klātienē redzi, cik tai daudz produktu un patentu, tas ir daudz iespaidīgāk, stāsta Annija. Zanda piebilst, ka Huawei ir viens no lielākajiem patentu turētājiem, lai gan Ķīnā pret patentiem pārsvarā attiecas visai brīvi, pat vienaldzīgi - jaunieši iegriezušies arī Šeņdžeņas tehnoloģiju tirgū, ko Zanda raksturo kā «piecus stāvus ar plaģiātiem».
Latvijas studenti pārliecinājušies par Huawei mērogiem un iekšējās hierarhijas esamību. Kompānijai ir biroji visā pasaulē, bet Šeņdžeņas pilsētā tai ir nosacīti savs rajons, kur pat netiek ielaisti lētākie taksometri, savukārt uzņēmuma mītne Pekinā pieejama tikai augstākā vadības līmeņa darbiniekiem. «Pirmais iespaids par uzņēmumu bija tāds, ka tas ļoti rūpējas par saviem darbiniekiem. Kompānijas pilsētiņā ir viss - pat klīnika, veikals, restorāns. Tas nozīmē - ja tu aizbrauc strādāt uz Huawei Ķīnā, tu būtībā dzīvo Huawei. Cilvēki tur nav vienkārši tādēļ, lai strādātu un piecos vakarā ietu mājās, viņi tur ir, lai attīstītu uzņēmumu, un viņi to arī dara lielā mērā tāpēc, ka par viņiem rūpējas,» saka Mairis. Tajā pašā laikā jauniešiem šķiet, ka komunikācija starp dažādiem strādājošo līmeņiem tik lielā un sazarotā uzņēmumā mēdz kavēties, iesprūst, pazust. Arī karjeras izaugsme te nebūs viegla un strauja, un uz to vari cerēt, tikai sākot no pašas apakšas, soli pa solim sevi neatlaidīgi pierādot.
Trijotne ievērojusi, ka korporācija mērķtiecīgi iegulda lielus līdzekļus pētniecībā, jaunu inovāciju radīšanā, kamēr Latvijā vietēja mēroga IT uzņēmumi pamatā izstrādā un testē dažādas sistēmas, bet mazāk domā par to, lai būtu starp tehnoloģiju flagmaņiem. Tiesa, to nosaka pieejamais finanšu apjoms. «Huawei izpētē investē 15% no saviem ienākumiem. Ja uzņēmums nopelna miljardu gadā, var parēķināt, cik daudz naudas aiziet tikai tam, lai izpētītu jaunas tehnoloģijas, radītu jaunus produktus,» spriež Mairis un stāsta, ka kompānijas izstāžu zālēs redzējis viedās ierīces un iekārtas, piemēram, mobilās serveru telpas, par kādām parastie iedzīvotāji, kas Huawei nereti uzskata tikai un vienīgi par telefonu ražotāju, nemaz nezina, jo tās tiek ražotas citu uzņēmumu vajadzībām. Zanda piebilst, ka ieskats šajās tehnoloģijās bijis kā ieskats nākotnē vai filmās redzētās ainās.
Zobrats sistēmā?
Kaut arī iespaidu gan par Ķīnu, gan par IKT nozari šajā valstī un pasaulē jauniešiem pēc dalības Seeds for the Future ir daudz, viņi tomēr neuzskata, ka šāda pieredze būtu nepieciešama ikvienam IT studentam. Vērtīga tā būs tikai tam, kam interesē iegūt plašāku priekšstatu par šo industriju. «Ja cilvēks nodarbojas ar programmēšanu, grib būt speciālists tikai šajā jomā un viņu neinteresē, kā darbojas tīkli un visas mobilās tehnoloģijas, no šāda brauciena nebūs īpaši lielas jēgas un tas viņam dos tikai iespaidu par Ķīnu. Bet, ja cilvēks skatās uz IT jomu kopumā un cenšas visu laiku iegūt jaunas zināšanas, domāju, tā ir fantastiska iespēja,» saka Mairis.
«Tomēr sastatīt to ar Latvijas realitāti ir grūti, jo mums ir vairāk mazu un vidēju IT uzņēmumu, kas funkcionē citādi nekā šādas lielas IT korporācijas. Taču šī iespēja ir noderīga cilvēkiem, kas grib veidot savu uzņēmumu, - var paskatīties uz inovācijām, uz to, kā tas tiek organizēts, kāda vispār ir iespējamā tehnoloģiju nākotne, un tālāk savu uzņēmumu jau var veidot uz līdzīgiem pamatiem, principiem. Visi Apple mēroga un līmeņa uzņēmumi taču ir izauguši no garāžām, no nelielām firmām,» teic Zanda.
Jautāti, vai paši gribētu kādreiz strādāt tādā milzī kā Huawei, jaunieši atbild atšķirīgi, lai gan visus saista darbs ar starptautiskiem projektiem. Annija strādājusi gan mazā biznesa vidē, gan lielā uzņēmumā un uzskata, ka lielā uzņēmumā iespējamas plašākas izaugsmes iespējas un vairāk tiek domāts par komandas saliedēšanu. Viņa gan pieļauj, ka tas, vai darbinieki lielā kompānijā jūtas kā ģimenes daļa vai kā zobrati, atkarīgs no katra konkrētā darba devēja attieksmes. Zanda, strādādama vidēja izmēra IT uzņēmumā, kur izjūt atbalstu savai profesionālajai attīstībai, jūtas kā tā patriote un pagaidām ar savu darbu ir ļoti apmierināta. Mazā kompānijā viņa negrib būt, bet vidējā, viņasprāt, ir vieglāk augt vadošu pozīciju virzienā, kas lielā uzņēmumā savukārt varētu prasīt vairāk laika, pūļu un resursu.
Arī Mairis domā - jo lielāks ir uzņēmums, jo spēcīgāka izjūta, ka esi vienkārši zobrats sistēmā: «Man vairāk patīk tas, ja neesi tikai kodu mašīna, kas raksta kodu no plkst. 8 līdz 17, pēc tam aizej mājās un par tevi neviens vairs neatceras. Tas būtu visbriesmīgākais, kas varētu notikt.»