Taču, kā atzīst aptaujātie, «velns slēpjas detaļās», tieši tādēļ ir svarīgi, kāds izskatīsies līguma gala teksts. Galvenās bažas ne tikai Latvijā, bet visā ES saistībā ar TTIP ir par to, lai netiktu pazemināti preču, īpaši pārtikas produktu, kvalitātes un drošības standarti, kā arī tiktu ievērotas visas vides prasības.
Jāpiebilst, ka pavasarī notika jau 13. ES un ASV sarunu raunds par līguma noslēgšanu. Šajās sarunās tiek detalizēti skatīta katra nozare un spriests par konkrētajiem nosacījumiem. TTIP būtība ir muitas tarifu atcelšana, vienota regulējuma un standartu noteikšana dažādām precēm, iespēja ES ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem piedalīties ASV publiskajos iepirkumu konkursos, kā arī ASV ražotāju iespēja piedalīties šādos konkursos ES.
Atbalsts un protesti
Eiropas Komisijas (EK), kas ir sarunu ar ASV īstenotāja, tirdzniecības komisāre Cecīlija Malmstrema vienā no savām runām par TTIP, kas publicēta EK mājaslapā, minējusi pāris piemērus, kā līgums palīdzēs tieši maziem un vidējiem uzņēmumiem. «Ir neliela zviedru kompānija Woolpower, kas ražo zeķes un apakšveļu. Eksportējot savu produkciju uz ASV, tā tiek aplikta ar 18% ievedmuitas tarifu, kas to padara mazāk konkurētspējīgu,» teic C. Malmstrema, norādot, ka ievedmuitas tarifu atcelšana noteikti palīdzēs šādiem uzņēmumiem. Vēl viens piemērs - Somijas uzņēmums Efla, kas ražo gaismas aprīkojumu lidlauku skrejceļiem. Viņu produkcija kā droša ir sertificēta ASV, taču kompānijai tomēr ir grūtības to pārdot šīs valsts tirgū, jo ASV likumi limitē, cik daudz preces, kas ražotas ārpus ASV, var iepirkt vietējās varas. Pēc TTIP noslēgšanas publiskajos iepirkumos vairs nebūs šādu barjeru.
Jāatzīst, ka ES pret TTIP protestē daudzas nevalstiskās organizācijas, īpaši vides aizsardzības pārstāvji. Galvenie iebildumi pret TTIP ir sarunu procesa necaurspīdīgums un bažas, ka tiks pazemināti preču, īpaši pārtikas, kvalitātes un drošības standarti, un aizdomas, ka varētu tikt pazemināti vides aizsardzības standarti. Tāpat izskan pieņēmumi, ka līguma noslēgšanas gadījumā dažādu uzņēmumu darbība no ES varētu tikt pārcelta uz ASV.
Konkurence nebiedē
ASV tirgus ir pietiekami pievilcīgs arī Latvijas eksportētājiem, te var minēt tādus uzņēmumus kā SAF tehnika, Balticovo, Latvijas balzams, Laima, Sidrabe, un tie ir tikai daži piemēri. TTIP noslēgšana nozīmētu arī importa pieaugumu, jo ASV preces ES, to vidū arī Latvijā, varētu tikt ievestas bez ievedmuitas un arī ASV ražotāji varētu brīvi piedalīties ES valstu publiskajos iepirkumos. Pašlaik Latvijas tirdzniecības bilance ar ASV ir pozitīva.
Uzņēmuma SAF tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs uzsver, ka «jebkuram Latvijas uzņēmējam TTIP noslēgšana būtu lielāka iespēja nekā drauds, jo nevienam nopietnam ražotājam nepietiek tikai ar Latvijas tirgu. Eksportētājiem jābūt laimīgiem par jebkuru tirdzniecības barjeru novākšanu». Turklāt N. Bergs uzskata, ka līgums pavērtu milzīgas iespējas pakalpojumu eksportam. Taujāts, vai viņu nebiedē ASV konkurenti, kuru produkti brīvi varēs ieplūst ES, N. Bergs atbild noliedzoši, uzsverot, ka jau pašlaik konkurē ar ASV uzņēmumiem. Turklāt uzņēmējs norāda, ka ASV tirgus ir daudz aizsargātāks nekā ES. «Esmu pret jebkādu izolacionismu un protekcionismu,» pauž N. Bergs.
Jāredz līgums
Arī Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš pauž pārliecību, ka nozarei šāds līgums varētu nākt tikai par labu, jo jau pašlaik vairāki uzņēmumi eksportē uz ASV, taču tiem jāmaksā ievedmuita. «Ja ir brīvā tirdzniecība un nav nekādas ievedmuitas, tas ir kolosāli,» pauž V. Rantiņš. Viņš gan piebilst, ka baidās, vai Eiropu nepārplūdinās ģenētiski modificēta pārtika no ASV.
Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle pauž pārliecību, ka TTIP noslēgšana ir stratēģiski svarīga visai ES. «Noslēgtais līgums pavērs lielas iespējas «gudro» pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību eksportam. Taču, lai arī konceptuāli atbalstu ideju par TTIP, savu parakstu uz tā es varētu likt tikai tad, kad būs redzams līguma teksts,» pauž E. Egle. Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Squalio direktors Gatis Ošs bilst, ka viņam kā uzņēmējam jebkuru tirdzniecības barjeru noņemšana šķiet apsveicama, un viņš arī atzīst, ka savu pakalpojumu eksportam uz ASV redz lielas iespējas. Tiesa, tam priekšnoteikums ir vietējā sadarbības partnera atrašana, kas uz vietas komunicētu ar klientu. Savukārt, runājot par ASV IT pakalpojumu sniedzēju potenciālu ienākšanu mūsu tirgū, G. Ošs teic, ka arī tur saskata iespēju, jo arī ASV uzņēmumiem būs nepieciešams vietējais sadarbības partneris.
Lielo vīru spēle
Krietni rezervētāks par TTIP pozitīvo ietekmi ir uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs, kurš uzskata, ka līgums Latvijas uzņēmējus neietekmēs. «No tā labumu iegūs lielās korporācijas, tā ir lielo vīru spēle. Mēs esam par mazu, lai sekmīgi ieietu ASV tirgū, nemaz nerunājot par dalību publiskajos iepirkumos,» savu pārliecību pauž J. Ošlejs. Arī uzņēmuma Food Union valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs atzīst, ka TTIP noslēgšana viņa uzņēmuma darbībā neko būtisku nemainīs, jo ASV neuzskata par savu mērķa tirgu. N. Staņēvičs stāsta, ka pārtikas jomā ASV tirgus jau ir ļoti piesātināts, tur ir tādas «piena lielvalstis» kā Argentīna un Brazīlija, līdz ar to viņš neredz lielas eksporta iespējas. Turklāt jāņem vērā, ka piegādes apjomiem uz ASV jābūt milzīgiem. N. Staņēvičs arī vērš uzmanību, ka ES ir daudz augstāki pārtikas drošības un kvalitātes standarti nekā ASV.
Informācija Saeimas mājaslapā liecina, ka diskusijas par TTIP Latvijas parlamentā gaidāmas rudenī.