Atguvusi tautas mīlestību
Elizabete nākusi pasaulē 1926. gada 21. aprīlī Londonā. Viņas tēvs 1936. gadā tika kronēts par Lielbritānijas karali Džordžu VI, jo viņa vecākais brālis Edvards VIII pēc nepilnu gadu ilgas valdīšanas atteicās no troņa, lai varētu apprecēties ar amerikāņu šķirteni Volisu Simpsoni.
Elizabete kļuva par karalieni nepilnu 26 gadu vecumā 1952. gada 6. februārī, kad naktī miegā no dzīves aizgāja viņas tēvs. Viņa kāpa tronī laikā, kad Lielbritānija piedzīvoja globālās ietekmes norietu un valsts lēnām atkopās no Otrā pasaules kara radītās traumas. Tolaik britu monarhija bija no tautas atsvešināta institūcija, kas pārvaldīja valsti, kurā joprojām normēja pārtiku un bija izveidojusies milzīga plaisa starp sociālajām šķirām.
Savas valdīšanas grūtākos laikus Elizabete II piedzīvoja deviņdesmitajos gados, kad karaliskā ģimene bija iesaistīta vairākos skandālos, kas britu sabiedrībā raisīja pamatotas šaubas par monarhijas nepieciešamību. Šajā laikā laulību šķīra trīs no četriem karalienes bērniem. Karaliskās ģimenes kaislības, jo īpaši prinča Čārlza un princeses Diānas šķiršanos, kāri atspoguļoja britu tabloīdi.
Elizabetes II popularitāte zemāko punktu sasniedza 1997. gadā pēc tautā mīlētās Diānas nāves. Sērojošie briti bija saniknoti, ka viņa vairākas dienas pēc princeses bojāejas klusēja un turpināja brīvdienas savā lauku īpašumā Skotijā.
Tikai pēdējos gados Elizabete II un visa karaliskā ģimene ir atguvusi britu tautas mīlestību. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka karaliskā ģimene vairs nav ierauta skaļos skandālos. Jaunas vēsmas stīvajā karaļnamā ienesis karalienes mazdēls princis Viljams un viņa sieva Keita, kura tiek salīdzināta ar princesi Diānu, un divas viņu atvases.
Pašlaik 76% Lielbritānijas iedzīvotāju atbalsta monarhiju un 70% atzīst, ka vēlas, lai Elizabete II paliktu tronī tik ilgi, cik iespējams, liecina aptauja, kas veikta šomēnes prestižās augstskolas King's College London uzdevumā.
Darbs uztur labā formā
Pagājušā gada 9. septembrī Elizabete II kļuva par visilgāk valdījušo britu monarhu, apsteidzot savu vecvecvecomāti karalieni Viktoriju, kura bija valdījusi 63 gadus septiņus mēnešus un divas dienas (1837.-1901. gads). Savas valdīšanas laikā karaliene ir piedzīvojusi 12 Lielbritānijas premjerministrus.
Lai gan pēdējos gados karaliene daļu no saviem oficiālajiem pienākumiem ir nodevusi troņmantniekiem, viņas darba dienas joprojām ir strikti saplānotas no rīta līdz vakaram. Pagājušajā gadā Elizabete II piedalījusies 306 publiskos pasākumos Lielbritānijā un 35 - ārvalstīs, raksta The Daily Telegraph. Princis Harijs, princis Viljams un hercogiene Keita kopā piedalījušies tikai 198 pašmāju pasākumos un 94 pasākumos ārpus dzimtenes.
«Karalienei ir pārsteidzošas darbaspējas un enerģija, domāju, ka darbs ir tas, kas viņu uztur tik labā formā,» pasaules monarhijas aprakstošā žurnāla Majesty galvenā redaktore Ingrida Sjūarda sacīja ziņu aģentūrai Reuters. «Karaliene nevēlas doties atpūtā. Viņai šis darbs patīk, un viņa to darīs tik ilgi, kamēr būs spējīga to darīt.»
Citi pieļauj, ka Elizabete II nesteidzas atstāt troni, jo princis Čārlzs, kurš ir pirmais rindā uz to, joprojām ir nepopulārs sabiedrībā (pērn 55% britu bija pret viņa kļūšanu par nākamo karali). «Kad karalienes valdīšana noslēgsies, visticamāk, sāksies debates par karaliskās ģimenes lomu mūsdienu Lielbritānijā. Šo debašu iznākums ir neskaidrs,» vēsturniece Anna Vaitloka rakstīja izdevumā Daily Mail. «Nav pilnīgas garantijas, ka monarhija pastāvēs ilgtermiņā.»
90. dzimšanas dienu Elizabete II pavadīs Vindzoras pilī, pie kuras karalienei paredzēts tikties ar iedzīvotājiem, lai saņemtu apsveikumus. Vakarā valdniece iedegs pirmo no vairāk nekā tūkstoš bākām, kuras viņai par godu aizdegs Lielbritānijā un aizjūras teritorijās.