Notiek arī darbnīcas un priekšlasījumi. Pēdējais no tiem - Dizaina mese un kontaktbirža notiks 15. jūnijā plkst. 14. Diplomandi tiksies ar interesentiem savos stendos, iepazīstinās ar konceptu, atbildēs uz jautājumiem un dibinās kontaktus. Mesē aicināti piedalīties uzņēmēji, akadēmijas un citu augstskolu studenti un docētāji, pašvaldību pārstāvji, profesionālas un sabiedriskas organizācijas, rūpnieki un zinātnieki.
Personiska, sociāla atbildība
Šīgada Dizaina diplomandu dienu tēmu - Dizains un emocijas - komentē LMA asociētā profesore Gita Straustiņa: «Mēs mēģinām apgūt jaunu darbarīku, kā novērtēt dizainu ar emociju palīdzību. Cilvēki taču lieto to, kas viņiem patīk un liek labi justies, izraisa lepnumu utt. Īsāk sakot, izraisa pozitīvas emocijas. Divi Nīderlandes speciālisti pat vadīja speciālu darbnīcu, kur gan pasniedzēji, gan studenti mācījās lietot šo sistēmu. Viņi stāstīja, kā varam novērtēt dizainu ar emociju palīdzību. Ir pat īpaša elektroniska anketa, pēc kuras var testēt katru darbu. Arī izstādes apmeklētāji aicināti vērtēt ar apaļām uzlīmītēm ar emociju grimasēm (patīk, riebjas, garlaicīgi).» Tiesa, šī sistēma vēl netiek lietota, izliekot atzīmes. Tomēr tikai tāpēc, ka tā vēl neesot apgūta. Gita Straustiņa uzsver, ka tā ir personiska metode, tomēr nav subjektīva. «Piemēram noder līdzība ar telefoniem - kad tos izgudroja, visi bija priecīgi tikai par to vien, ka tie strādāja. Bēdīgi cilvēki bija tikai, ja telefons nestrādāja. Tagad, lai priecātos par jaunu telefonu, vajag jau daudz vairāk par vienkāršu funkcionalitāti.» Asociētā profesore Barbara Ābele gan skeptiski piebilst, ka patiesībā jau tas ir tikai vēl viens veids, kā cilvēkiem iemānīt jaunus produktus, ar kuriem tāpat pilna pasaule. Galvenais, ko arī Dizaina nodaļa cenšas panākt studiju procesā, esot saprast, ka dizainera profesijā mūsdienās pirmām kārtām svarīga ir atbildība - no personiskas līdz sociālai.
Universālā dizaina misija
Vērtējot darbus, Barbara Ābele stāsta, ka esot kādi 15 darbi, par kuru augsto līmeni puslīdz vienisprātis esot visi pasniedzēji. To autori pievērsušies tā sauktajai dizaina domāšanai un iezīmē mūsdienu dizaina izpratnes dažādību. «Mums par lielu prieku daudz šogad ir universālā dizaina darbu, jo veidot universālo dizainu kaut kādā ziņā ir dizainera misija.» Tas attiecas uz darbiem, kas risina dažādas objektīvi aktuālas sociālās problēmas. Piemēram, koka konstruktors bērniem ar attīstības traucējumiem, betona plāksnes vājredzīgiem cilvēkiem, ābece vājredzīgiem bērniem, nošu pieraksts neredzīgiem cilvēkiem, spinālo problēmu mājaslapa, speciāls peldbaseinu aprīkojums vājredzīgiem. «Ir arī interesanti identitātes darbi - Vidzemes krēsla redizains, Daugavpils ķieģelis, istablietu projekts, kā arī darbs par jaunu memoriālā muzeja identitāti. Ir divi tehnoloģiski darbi - akustiskā sistēma un zemes baterijas. Šo es izceltu īpaši. Tā autore ir Linda Lakstiņa-Lakstīgala, nosaukums - Dārg-lietas. Tās ir baterijas, kas veidotas pēc elementāra fizikas principa, kad elektrība rodas no augsnes skābuma. Linda šo principu izmantojusi, lai izveidotu triju bateriju - mazu, caurspīdīgu caurulīšu - komplektu, ko paņemt līdzi no dzimtās zemes. Viena no tām spīd, otra rāda laiku, trešā - dzied lakstīgalas balsī.» Šogad esot arī pirmais pakalpojumu dizaina pārstāvis - Andras Mendriķes maģistra darbs Vienā laivā. Tas saistīts ar tūrisma jomu un piedāvā zvejniekiem doties speciāli sagatavotos izziņas braucienos, kad nav zvejas iespēju. Zaļās domāšanas virzienu pārstāv briketes un atkritumu šķirošanas iepakojuma projekts, ir arī darbi, kas saistīti ar teritoriāliem risinājumiem un robežojas ar arhitektūru.
Viens no veiksmīgākajiem šīgada darbiem (novērtēts ar atzīmi 10) ir Emilijas Mizaraites Ābece bērniem ar smagiem redzes traucējumiem. Tā tapusi, pētot speciālās auditorijas problēmas un atklājot, ka bērniem ar redzes invaliditāti grūti saprast, piemēram, kā nolasīt kontūru. Ābece veidota sadarbībā ar Strazdumuižas internātskolu, to izmēģinājuši un testējuši skolas audzēkņi. Būtisks un pasaules mērogā unikāls esot Rolanda Vēgnera darbs - peldēšanas palīgierīce cilvēkiem ar telpas izjūtas un redzes problēmām.