Ēnu ekonomikas lielums 2013. gadā Latvijā bija 23,8% no IKP, Igaunijā - 15,7%, Lietuvā tie bija 15,3%. Kā norāda pētījuma autors un SSE Riga Ilgtspējas biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka, šis ir pirmais gads kopš 2009. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms Latvijā palielinājies. Turpretī Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomikas līmenis samazinājies un ir par aptuveni astoņiem deviņiem procentiem no IKP mazāks nekā Latvijā.
Lielāko atšķirību starp Latvijas un kaimiņvalstu ēnu ekonomikas rādītājiem, kā norāda A. Sauka, rada tieši mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī būvniecības un vairumtirdzniecības nozare.
Pērngad lielāko ēnu ekonomikas daļu visās Baltijas valstīs veidoja neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi, t. i., izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Latvijā šis rādītājs gada laikā audzis no aptuveni 17% no peļņas 2012. gadā līdz aptuveni 20% no peļņas 2013. gadā, turpretī kaimiņvalstīs šis rādītājs samazinājies. Otrs lielākais īpatsvars ēnu ekonomikā ir aplokšņu algas, lai gan, salīdzinot ar 2012. gada datiem, šis rādītājs visās Baltijas valstīs nedaudz samazinājies.
Tā kā mazinājies Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības spiediens, arī valdības pieliktie pūliņi ēnu ekonomikas apkarošanā kļuvuši mazāki - tas pētījuma autoru ieskatā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc situācija šogad pasliktinājusies. 2010. gadā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai 2010.-2013. gadam, kura ietvaros tika veikti uzlabojumi nodokļu sistēmā un palielināta kontrolējošo iestāžu kapacitāte.
«Peļņas slēpšanas pieaugums skaidrojams ar to, ka apturēts ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, jo šajā plānā bija daudzas un dažādas aktivitātes, kas tika vērstas tieši uz šo aspektu. Šajā rādītājā vairāku gadu laikā tika sasniegts ļoti labs progress. Tagad, kad aktivitātes apsīkušas, arī šī peļņas slēpšanas komponente sākusi palielināties,» Dienai sacīja A. Sauka.
Jauna ēnu ekonomikas apkarošanas plāna nepieciešamību uzsver arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Nozīmīga problēma ir arī pārāk augstais nodokļu slogs, kam J. Endziņa ieskatā ir vistiešākā korelācija ar ēnu ekonomiku. To apstiprina arī A. Saukas pētījuma rezultāti - secināts, ka Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir vislielākā neapmierinātība ar valsts nodokļu politiku, kas ir noteicošais faktors uzņēmumu lēmumam iesaistīties ēnu ekonomikā.
Tomēr ēnu ekonomikas pieaugumam ir arī sava pozitīvā puse, kas saistīta ar iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes palielināšanos, uzsver SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. «Iedzīvotāji kļuvuši pozitīvāk noskaņoti un optimistiskāki un līdz ar to atsākuši būvēt, to mēs redzam, piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī. Respektīvi, tieši būvniecības sektora atdzīvošanās, īpaši no privātā sektora puses, lielā mērā arī paceļ ēnu ekonomiku,» pauž ekonomists.