Deputātiem jau nevajag izdarīt kaut ko labu tikai tiem pagastiem vai pilsētām, no kuriem viņi nākuši. Deputātiem jāpieņem labi likumi, kas dzīvi darītu labāku visiem cilvēkiem valstī. Tas ir galvenais. Ja domāsim tikai par savu māju un pilsētu, tas nekam neder. Lai gan šis tas ir izdarīts arī tieši Daugavpilī. Piemēram, izremontēta 3. vidusskola, palīdzējām arī savai reģionālajai slimnīcai. Vēl šo to, bet tas nav galvenais.
Kad SC virzīja savu alternatīvo budžetu, jūs par to īpaši neiestājāties un to neaizstāvējāt. Kāpēc bijāt tik pasīvs?
Šodien par budžetu mēs nevaram runāt, jo jaunais budžets būs nākamās Saeimas veicamais uzdevums. 2010. gadam mums nebija sava budžeta projekta. Tad mēs domājām tikai par to, kā uzlabot jau valdības iesniegto budžeta projektu. 2011. gadam gan mums ir savs budžets, un es domāju, ka mūsu frakcija ir izdarījusi visu, lai jau šajā mūsu izstrādātajā budžetā būtu uzlabojumi attiecībā pret to, ko piedāvā valdība.
Kad Saeimas pozīcijai nepieciešams pozitīvs balsojums tās iniciatīvām, tā mēģina sarunāt ar opozīcijā esošo SC par atbalstu. Kā tieši tas notiek? Ko prasāt pretī? Un kā jūs kā deputāts varat spriest, cik pareizas šīs vienošanās ir, lai saskaņā ar tām balsotu?
To jums vajadzētu jautāt SC frakcijas vadītājam. Visas sarunas notiek caur mūsu vadību. Kā deputāts šādos gadījumos esmu balsojis tā, kā atbilda Jaunā laika (JL) uzstādījumam. Tagad tā acīmredzot jau būtu Vienotība. Kā SC pārstāvim šajos jautājumos man nekad nav bijis tādas problēmas, ka balsojums par valdības iniciatīvu konfliktētu ar manu valstisko nostāju. Problēmas mums ir jautājumos par pilsonību, izglītību u. tml. Bet nekādu merkantilu norunu starp SC un JL par vajadzīgo atbalstu balsojumos nav bijis. Mūsu frakcijas vadītājs un viņa vietnieki šajās pārrunās ar JL vienkārši ir kopā sprieduši, kā būtu labāk visiem cilvēkiem. Tāpēc es nedomāju, ka šis ir neērts jautājums - tas ir ērts jautājums.