Badri Maisuradze dzimis Gruzijā un absolvējis Tbilisi konservatoriju, vēlāk mācījies arī Maskavā un Milānā. Sākumā izskolojies par dramatiskā teātra aktieri, tēlojis izrādēs un kino. «Taču dziedāju no astoņu gadu vecuma un, uzstādamies koncertos, apbraukāju visu PSRS un sociālisma zemes. Uzstājos televīzijā, ieskaņoju filmas. Skolā gandrīz negāju, pelnīju no bērnības.» Operu viņš tolaik nemīlējis, tomēr tēvocis, pazīstamais tenors Zurabs Andžaparidze viltīgi tajā ievilcis. «Tagad esmu viņam pateicīgs, jo man ir iespēja apceļot pasauli: sešas reizes biju Austrālijā, esmu dziedājis Jaunzēlandē, Čīlē, Dienvidāfrikā, nemaz nerunājot par Eiropu. Apskatu pasauli par brīvu. Taču visur esmu un palieku īsts gruzīns. Es ar to lepojos. Ar ģimeni dzīvoju Maskavā, bet mani bērni runā gruzīniski.»
Badri Maisuradze atminas, ka dziedāts arī Latvijā, Verdi Rekviēma atskaņojumā Operā, taču smej, ka pēc saviem gabarītiem Žagaram izrādēs nederētu. «Esmu 126 kg smags, tomēr radu lokā vistievākais: tēvs un visi pieci brāļi sver 200 kilogramus.» Mājinieki domājot, ka tenors brauc strādāt, taču patiesībā viņš atpūšoties. «Re, mēģinājums beidzies, un man ir brīva pēcpusdiena. Maskavā ne tikai dziedu teātrī, bet arī pasniedzu Gaļinas Višņevskas Operdziedāšanas centrā, strādāju līdz vienpadsmitiem vakarā.»
Badri Maisuradze jaunībā guvis uzvaras Fransisko Vinjas Starptautiskajā vokālistu konkursā Spānijā un Jusi Bjorlinga tenoru konkursā Zviedrijā (1994), taču starptautisko karjera aizsācis jau 1993. gadā ar Dmitrija lomu Borisa Godunova iestudējumā Ljēžas opernamā. Kopš 1994. gada gruzīnu tenors ir Maskavas Lielā teātra solists, kur atveidojis daudzas galvenās lomas. Viņa repertuārā ir vairāk nekā 40 lomas krievu, itāļu, franču, vācu un gruzīnu operās.
Par viņa labāko lomu uzskata Radamesu Aīdā, kuru kopš debijas 1996. gadā Melburnā viņš nodziedājis 200 reižu. Bet Otello? «Otello lomu dziedu ne visai sen, debitēju tikai 2003. gadā Malmes operā un esmu nodziedājis 85 reizes. Otello ir laba opera.» Kāpēc? «Tur daudz ko darīt.»
Izaugot padomju Gruzijā, Maisuradze novērojis gan greizsirdību, gan slepkavības. Pats gan neesot Otello tipa raksturs. «Nevienam pāri nedaru un nespētu nogalināt nevienu dzīvu radību, kur nu vēl sievu! Lētticīgs gan laikam esmu, taču man veicies, jo mani nav centušies apmānīt.» Agrāk viņš meklējis opervaroņu raksturus caur drāmu, taču, Rostropoviča mudināts, sācis iedziļināties tēlā caur mūziku, pateicoties viņam, kļuvis jūtīgāks mūzikā. Tas noderot Otello tēlā.