novembrī, kad FKTK uzzināja par Snoras bankas, LK mātesbankas, darbības apstādināšanu. Piektdien FKTK amatpersonas atzinušas, ka liegumi tomēr pastāvējuši jau 16. novembrī. Iepriekš institūcijas vadītāja Irēna Krūmane klāstīja, ka šajā dienā LK valdes un padomes locekļi tikai parakstījuši apliecinājumus, uzņemoties visu atbildību par bankas līdzekļu saglabāšanu.
16. novembrī LU no saviem kontiem veikusi pārskaitījumu divu miljonu latu apmērā, 17. novembrī - 438 000 latu un 3000 latu apmērā. Tomēr maksājumi apturēti, pārskaitīt izdevies tikai pēdējo, pašu mazāko summu. LU rektors Mārcis Auziņš atzīst, ka augstskola nolēmusi izņemt līdzekļus no LK, jo bijušas šaubas par tās stabilitāti, taču norāda, ka nekādi ierobežojumi par pārskaitījumu apmēru nebija publiskoti līdz pagājušās ceturtdienas beigām. LK kontos palikuši studentu studijas maksas līdzekļi, augstskolas ieņēmumi no īres maksas, līdz ar to nākamgad būs apgrūtināta dalība plānotajos Eiropas Savienības projektos. M. Auziņš piektdien portāla Diena.lv tiešraidē Dienas rīts pauda apņēmību vērsties tiesā, lai atgūtu nelikumīgi iesaldētos līdzekļus. Savukārt LOC 17. novembrī, vēl pirms bija pasludināti ierobežojumi, pārskaitījis nozīmīgu naudas summu no LK konta uz citu banku un tajā pašā dienā kontu slēdzis, taču pēc brīvdienām secināts, ka pārskaitījums nav izpildīts, turklāt juridiski arī pazudusi nauda, jo LK konts oficiāli esot slēgts.
LK pārvaldnieks Jānis Brazovskis piektdien atklāja, ka jau 16. novembrī bankai uzdots ierobežojums - saskaņot ar FKTK visus maksājumus, atļauti bija tikai maksājumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību un nodokļu nomaksu, lai izvairītos no klientiem, kas vēlas naudu no bankas izņemt pilnībā. Tiesa, patlaban neatbildēts ir jautājums, kāds šiem liegumiem ir juridiskais spēks. FKTK valdes loceklis Jānis Placis Dienai skaidroja, ka par šiem ierobežojumiem FKTK ar LK bankas valdi panākusi «brīvprātīgu piespiedu vienošanos», tomēr administratīvs akts neesot bijis izdots. Neapmierinātie uzņēmumi var vērsties tiesā, norāda FKTK.