Pirmo sajūsmu par PK rīkošanas tiesību saņemšanu pakāpeniski nomainīja piesardzība, pēc kuras nu jau iestājusies pesimisma stadija. Pēdējos pētījumos par PK rīkošanu Dienvidamerikas lielākajā valstī ir tikai mazliet vairāk nekā 30% iedzīvotāju.
Par to lielā mērā «jāpasakās» rīkotāju izšķērdībai. Visu laiku dārgākais Pasaules kauss futbola vēsturē Brazīlijai izmaksājis trīsreiz vairāk, nekā pirms četriem gadiem PK rīkošanai iztērēja DĀR. Ņemot vērā arī gatavošanos vasaras olimpiskajām spēlēm Rio 2016. gadā, valsts ekonomika pašlaik piedzīvo ļoti grūtus laikus. Dzīves sadārdzināšanās tikai palielināja graustos dzīvojošo iedzīvotāju skaitu, bet labāka iespaida radīšanai viņus izliek ārā no pagaidu mājām. Un viņi dodas uz nākamajām pagaidu mājām, veidojot jaunas graustu pilsētas. Jo nekur citur, kur iet, jau viņiem nav.
Pēdējo divu gadu laikā ar vietējās valdības rīkojumiem tika iznīcināti vairāki graustu ciemi jeb favela, kā tos dēvē viņu mēlē. Bez mājām palikuši vismaz 250 tūkstoši iedzīvotāju, un tie ir tikai oficiālie dati. Dažādu jomu speciālisti spriež, ka patiesais klaiņotāju skaits varētu būt vēl lielāks.
Viņu mājvietu iznīcināšanas iemesli ir dažādi. Vienā no PK norises vietām, valsts desmitajā lielākajā pilsētā Portualegri, piemēram, Santa Terezas graustu ciems tika nojaukts ceļu paplašināšanas dēļ, lai uzlabotu satiksmi uz stadionu. Ciemā bija arī futbola laukums, kura vairs nav. Nu bērni basām kājām spārda bumbu favelu robežās, kur valda narkodīleri. Fluminezes Federālās universitātes ģeogrāfijas profesors Kristofers Gafnejs laikrakstam Washington Post pēc Portualegri apciemošanas atzinis, ka Brazīlija ir neapstrīdams pasaules čempions iedzīvotāju izlikšanā uz ielas. «Šis viennozīmīgi ir vislielāko ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem atstājošais Pasaules kauss visos laikos.»
Izlikšana no mājām ne tuvu nebija no mierīgajām. Pārskatot aģentūru bildes no izlikšanas procedūrām, rodas iespaids, ka notiek karš: bruņots specdienestu vīrs kaujas gatavībā ar paceltu ieroci sēž buldozera šķūrē, «laužot ceļu» cauri protestējošo pūlim uz ciemu, ko nojaukt, citviet viņi naktī zogas ciema iekšpusē no aizsegiem. Un ieroči patiešām arī tika likti lietā. Tiesa, nebūt ne vienmēr drošībnieki ir tie ļaunie - citkārt viņi ļauj uz sava zirga jāt no ciema padzītam puisēnam vai pat paspēlējas ar bērniem, kuri ar milzu interesi pēta dīvaini tērptos specdienestu darbiniekus.
Taču ar strādājošu cilvēku izlikšanu no viņu mitekļiem problēma netiek atrisināta - viņiem netiek izmaksātas naudas kompensācijas par neatļauti būvētu māju nojaukšanu neatļautās vietās, tāpēc izliktie cilvēki spiesti vienkārši pārcelties uz citu tādu pašu vietu, kurā vēl nav izbūvēta visa nepieciešamā infrastruktūra. Bet tie, kuru mājas tomēr bija ēkas, nevis teltis, saņēma kompensāciju, kas neatbilst pašreizējām nekustamā īpašuma cenām valstī.
Brazīlijas Urbānā likuma institūta pārstāvis Henrike Frota radio organizācijai Al Jazeera atzina, ka ikvienā iedzīvotāju izlikšanas procedūrā bijuši pārkāpumi. Uz to pašu norāda arī ANO izmitināšanas uzraudze Rekele Rolnika. «Balstoties uz starptautiskajām izmitināšanas normām, cilvēku dzīves apstākļiem jāuzlabojas vai vismaz jāpaliek tādiem pašiem. Taču tas, ko kopumā redzam Brazīlijā, ir dzīves apstākļu pasliktināšanās.»
«Mēs nesvinēsim Pasaules kausu, kas tikai pasliktināja nabadzīgo cilvēku dzīvi. Es nostrādāju slimnīcā 27 gadus un uzbūvēju savu veco māju ar milzu upuriem. Es pat nevarēju noskatīties, kā mašīnas to nojauc,» saka viena no izliktajām - Marli Nascimento. Viņa par mājas nojaukšanu saņēma kompensāciju un nopirka zemes gabalu, uz kura būvēs mazāku māju. Daudzi brazīlieši pamatoti jautā, kuri būs lielākie ieguvēji no PK rīkošanas: FIFA, biznesmeņi vai Brazīlijas tauta?