Arī _Dienas_ uzrunātie eksperti apliecina, ka augstskolas arvien vairāk ir spiestas rēķināties ar virtuālas atvērtā koda izglītības augošo popularitāti.
Universitāte tīmeklī
Lai gan pagaidām vēl ir grūti iztēloties, kā, mācoties caur atvērtā koda informācijas avotiem, internetā varētu tikt pie augstākās izglītības diploma, savs fundaments tam jau ir ielikts, savā blogā, ko pārpublicējis biznesa portāls slon.ru, raksta R. Dūlijs, atsaucoties uz ASV pētnieces Anjas Kameņecas prognozēm. Par veiksmīgu paraugu, kas savā jomā teju izkonkurējis reālos un virtuālos sāncenšus, var uzskatīt tīmekļa brīvo bibliotēku Wikipedia, kuras saturu veido tās lietotāji. Internetā veidojas arī virtuālas universitātes, kurās dažādus studiju kursus var apgūt par brīvu un mācībās un arī izglītības piedāvājuma veidošanā, kā jau pie atvērtā koda principa, var iesaistīties jebkurš interesents. Viens no šādiem piemēriem ir tīmekļa Peer 2 Peer University, kas jau aktīvi strādā, lai par tajā apgūtajiem studiju kursiem tiktu piešķirti formālajā izglītībā iekļaujami kredītpunkti.
Arī pašas tradicionālās augstskolas pasaulē gluži uz lauriem nesnauž - pēdējos gados internetā publiskai pieejai un bez maksas tās sākušas intensīvāk piedāvāt savus izglītības resursus - lekciju videoierakstus, elektroniskos mācību materiālus, testus utt. R. Dūlijs paredz, ka tradicionālo izglītības biznesa modeļu sajaukšanās ar virtuālo bezmaksas iespēju piedāvāšanu attīstīsies un izplatīsies tikpat strauji, kā tas noticis ar atvērtā koda datorprogrammām.
Gatavojas arī Latvijā
Par interneta iespēju arvien pārliecinošāko iemaršēšanu augstākās izglītības lauciņā nešaubās arī Latvijas augstskolās. Rektoru padomes priekšsēdētājs un Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis stāsta, ka arī Latvijā augstskolas sāk gatavoties šai aizvien pieaugošajai e-vides konkurencei. Augstskolas nākotnē būs spiestas daudz aktīvāk domāt par moderno tehnoloģiju iespēju izmantošanu, tomēr izzušana tām nedraud. «Sociālajās zinātnēs vai humanitārajā jomā virtuālās bezmaksas iespējas ir nopietna konkurence. Savukārt dabaszinātnēs un inženierzinātnēs internetam ar augstskolām ir pagrūti konkurēt, jo šajās studijās tomēr vajag laboratorijas, iekārtas utt.,» norāda A. Barševskis.
Arī pieredzējušais tehnoloģiju un IT jomas žurnālists Juris Kaža uzskata, ka studijas internetā neizkonkurēs tradicionālās augstskolas, taču kā paralēla alternatīva gan attīstīsies visai strauji, ņemot vērā arī to, ka tagadējie studēt gribētāji ar virtuālo vidi sadzīvo teju kopš dzimšanas un ir pie tās pieraduši. «Atvērtā koda izglītība savā ziņā augstskolām ir nopietns konkurents. Bet jautājums ir par kvalitāti un ticamību, un šis aspekts pagaidām attīstās lēni,» J. Kaža tomēr saka un norāda, ka arī pasaulslaveno Oksfordas un Kembridžas universitāšu reputācija attīstījusies ļoti ilgā laika posmā. Viņš uzsver - tiklīdz cilvēks par internetā savāktām zināšanām varēs saņemt kādu apliecinājumu vai sertifikātu un pierādīs, ka šādi iegūta izglītība ir ko vērta, turklāt to atzīs arī visa pārējā izglītības pasaule, tradicionālo un virtuālo augstskolu konkurence būs kļuvusi reāla. «Domāju, tas ir nākamo 10-15 gadu jautājums.»
Diploms bez maksas?
Lai piesaistītu mācīties gribētāju uzmanību, augstskolām, jo īpaši tām, kas nevar lepoties ar slavenu vārdu, nākotnē bez intensīvākas virtuālo resursu piedāvāšanas arvien vairāk būs jādomā arī par sava brenda izveidi, meklējot jebko, kas ļautu atšķirties no citiem, savā blogā paredz R. Dūlijs. Vēl viena būtiska problēma, kas jārisina atvērtā koda izglītības kontekstā, viņaprāt, būs arī studiju maksas jautājums.
«Mēs Latvijā visu laiku - gan patlaban, gan treknajos gados - esam dzīvojuši totālā finansējuma trūkumā, savukārt pasaulē daudzas augstskolas pāriet uz bezmaksas izglītību. Tas ļauj konkurēt ar šīm virtuālajām iespējām,» saka A. Barševskis. Viņš uzskata, ka arī pie mums agri vai vēlu valstij būs jāsaprot, ka nākotne ir izglītotos cilvēkos, tāpēc jāsper solis uz bezmaksas augstāko izglītību.
Savukārt J. Kaža ir pārliecināts, ka virtuālās bezmaksas augstskolas, kas izvēlēsies likt uzsvaru uz piedāvāto studiju kvalitāti, agri vai vēlu atradīs veidu, kā iekasēt kaut minimālu samaksu no studenta. «Kaut ko dot par velti atmaksājas tad, ja vienlaikus no tā lielā bara, kas nāk, jo te kaut ko dod par velti, izdabū kaut kādu naudu, lai segtu studiju kursu pašizmaksu vai pat lai strādātu ar peļņu. Profesori par velti savas lekcijas nelasīs,» J. Kaža saka un min, ka šādus ieņēmumus virtuālās augstskolas varētu gūt no maksas par diplomiem un sertifikātiem, arī no reklāmas. Viņaprāt, virtuālā konkurence izmainīs to biznesa modeli, pēc kāda strādā augstskolas, tomēr nekad nebūs tā, ka augstākā izglītība būs pilnīgi bez maksas.