Tele2 Shared Service Center (Tele2 SSC) ir viena no kompānijām, kas ar dažādām iniciatīvām cenšas situāciju uzlabot, lai draudīgo prognožu piepildījums nozarei būtu mazāk sāpīgs, un īpašu uzmanību uzņēmums pievērsis tieši sieviešu īpatsvara palielināšanai IT jomā. Te ir gana plašas iespējas izvērsties - kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati, pagājušajā mācību gadā starp informācijas tehnoloģiju studentiem Latvijas augstskolās un universitātēs meiteņu bija tikai 21,3% jeb 1053, turklāt starp pašā Tele2 SSC nodarbinātajiem daiļais dzimums ir aptuveni trešā daļa.
Tas viss uzņēmumu motivēja sadarbībā ar Edurio veikt pētījumu Jaunieši IT, kura galvenas mērķis bija noskaidrot vairāk par skolēnu interesi savu tālāko karjeru saistīt ar tehnoloģijām un citām eksaktajām zinātnēm. Tika aptaujāts vairāk par pusotru tūkstoti 8. klases skolēnu no 45 Rīgas skolām (teju vienāds daudzums zēnu un meiteņu), un aptaujas rezultāti rāda, ka izvēlēties profesiju, kam būtu tiešs sakars ar matemātiku, dabaszinātnēm un tehnoloģijām, šobrīd gatava tikai neliela daļa skolēnu.
Meitenes vēlas kaut ko radošu
8. klase kā aptaujas dalībnieki izraudzīti tāpēc, ka šajā vecumā jauniešiem jau jāsāk apsvērt tālākās izglītības virziens, kurā viņi dosies vidusskolā, viņi samērā daudz ikdienā saskaras ar dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību priekšmetiem, turklāt starptautiskos pētījumos konstatēts, ka pēc 13 gadu vecuma meiteņu interese par eksaktajām zinātnēm un informācijas tehnoloģijām būtiski krītas, stāsta uzņēmuma Tele2 SSC vadītājs Kims Leandersons. Viņu gan neizbrīna, ka uz jautājumu par profesijas izvēli astotklasnieki aptaujā visbiežāk atbildējuši ar «es nezinu».
No tiem, kas zina vai vismaz ir par to domājuši, ar eksaktajām zinātnēm saistītu nodarbošanos izvēlētos tikai 5,4% meiteņu un 18,4% zēnu, savukārt konkrēti ar IT saistītu profesiju sev gribētu vien 2,1% meiteņu un 12,7% zēnu. «Šobrīd tikai aptuveni 8% meiteņu domā par karjeru jomās, kur ir darīšana ar tehnoloģijām, matemātiku, dabaszinātnēm, bet ceram, ka, visām pusēm iesaistoties un aktīvi darbojoties, pēc pāris gadiem šo skaitli būs izdevies dubultot,» teic K. Leandersons un piebilst, ka sabiedrībai jāstrādā dažādos līmeņos, lai vairotu skolēnu interesi un iespējas saredzēt informācijas tehnoloģiju dažādās puses.
Pētījums Jaunieši IT atklāj, ka meitenes kā savu nākotnes profesiju vairāk izvēlas praktiskas un radošas nodarbošanās, piemēram, viņas vēlas kļūt par ārstēm, dizainerēm un māksliniecēm, bet zēni nākotnē pārsvarā vēlas kļūt par programmētājiem, sportistiem un pavāriem.
Kopumā astotklasnieku būtiskākais karjeras mērķis ir pelnīt daudz naudas, sadarboties ar citiem, izmantot izdomu un kreativitāti (meitenēm tas šķiet īpaši būtiski, tāpat kā palīdzēšana citiem). Pētījums gan ļauj secināt, ka meitenes īsti nesaredz, ka arī informācijas tehnoloģijas var būt radoša joma, kurā ir arī sociālais aspekts un iespēja palīdzēt cilvēkiem.
Pētījumā tāpat noskaidrots, ka meitenes ir akadēmiskāk orientētas nekā zēni. Piemēram, 13,2% meiteņu vēlētos iegūt bakalaura grādu, bet no zēniem to gribētu tikai 8,62%.
Maģistrantūrā iekļūt vēlētos 15,14% meiteņu un 9,02% zēnu, bet doktorantūrā - 7,3% meiteņu un 5,57% zēnu. Tajā pašā laikā īpatnēji, ka tās 8. klases skolnieces, kuras ir ieinteresētākas IT jomā, par akadēmisku izglītību un karjeru domā mazāk nekā tās, kas grib kļūt par kaut ko citu.
Ir aizspriedumi, trūkst pārliecības un informācijas
Ar jauniešiem jāsāk strādāt pēc iespējas agrāk, jo tad var sekmīgāk izvairīties no stereotipu iesakņošanās, uzskata K. Leandersons. Viņš norāda uz aizspriedumiem par IT nozari kā uz vienu no iemesliem, kāpēc skolēnu interese par karjeru tajā ir zema. Stereotipu līmenis par šo industriju skolēniem ir diezgan augsts, un galvenokārt par to, vai tajā līdzvērtīgi strādāt var gan puiši, gan meitenes. Kopumā 43% meiteņu un 44% zēnu pētījumā Jaunieši IT norādījuši, ka nozare nav vienlīdz piemērota abiem dzimumiem. Skolēni vairāk sliecas uz to, ka darbs informācijas tehnoloģiju jomā ir atbilstošāks vīriešiem.
Tāpat liela daļa aptaujāto jauniešu atzīst, ka viņiem ir nepietiekamas zināšanas par karjeras iespējām datorzinātnēs un eksaktajās zinātnēs.
«Viņiem trūkst informācijas. Tas nozīmē, ka IT uzņēmumiem ir vairāk jāstāsta par sevi, turklāt gan zēni, gan meitenes grib to pieredzēt vairāk no praktiskās puses, nevis no teorētiskās. Tāpēc Ēnu dienas, karjeras dienas, ekskursijas uzņēmumos būs labākas par bukletiem ar informāciju par IT industriju,» komentē K. Leandersons.
Vēl viens būtisks faktors, kas, iespējams, iespaido skolēnu attieksmi pret karjeras veidošanu eksaktajā lauciņā, ir iedrošinājuma un pārliecības trūkums.
Pētījuma ietvaros ar jautājumu palīdzību tika novērtētas arī skolēnu tehniskās zināšanas dažādos eksaktajos priekšmetos un viņu pārliecinātība vai nepārliecinātība par sniegto atbildi. Gan zēni, gan meitenes uzrādīja vienlīdz labus rādītājus, uz jautājumiem atbildot pareizi, taču tika novērots, ka meitenes ir būtiski paškritiskākas un nepārliecinātākas par savām zināšanām, savu sniegumu novērtējot zemāk nekā zēni.
Kā norāda skolēni, iedrošinājumu karjeras izvēlē viņi visvairāk izjūt no vecāku puses, bet vismazāk - no skolotājiem.
Tās meitenes, kuras vēlētos savu profesiju saistīt ar informācijas tehnoloģiju nozari, minēja, ka viņu ģimenes paziņu lokā ir cilvēki, kuri strādā šajā jomā, tāpat arī daļai zēnu, kuri vēlas savu nākotni saistīt ar IT, ir paziņas starp nozarē strādājošajiem. Tieši ar ģimeni vai kādu no interesējošajā profesijā strādājošiem paziņām skolēni visbiežāk runā, lai ievāktu nepieciešamo karjeras informāciju.